Joprojām dusmojos

Tiešām, joprojām esmu dusmīga. Par sabiedrības kopumā attieksmi pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Attieksme - kā pret zināma veida padibenēm vai kā tamlīdzīgi. To pat var nosaukt par tumsonību.

Kā zināmu piemēru gribu minēt gadījumu, par kuru "iebļāvu" vietnē Facebook pirmajā emociju uzplūdā.

Vienai bijušajai kaimiņienei, kad viņa vēl bija īrējama dzīvokļa meklēšanas posmā, atteica tukša, pēc remonta ļoti alkstoša divistabu dzīvokļa īri tikai tāpēc, ka viņai bērns sirgst ar autismu. Bērns grauzīšot tapetes (kuru nebija uz dzīvokļa apskates brīdi). Pļukt.

Pa Rīgas nostūri un Dziesmu svētku parku mazlietiņ

Kopā ar māsu. Gabaliņš Eksporta ielas, iztālēm Andrejsala, tuvējie pagalmi un ieliņas, Dziesmu svētku parks ar visu tajā esošo piemiņas akmeni Pētera I iestādītajai gobai 17.gasimta sākumā, laikam drīz pēc tam, kad viņa vadītais karaspēks ieņēma Rīgu. Šo piemiņas vietu atceros vēl kopš tālajiem padomju aizlaikiem, 1977./1978.gada ziemas sezonas, kuras laikā nomācījos Rīgas 66.vidusskolā (skola joprojām ir vietā un funkcionējoša). Tad vēl pagājāmies pa Pētersalas ielu, no kurienes jau pa mājām.

Gājām pēc sēnēm, bet...

Atnāca Toms un izveda mani uz mežu ar domu sēnes lasīt. Tas izvērtās par ogošanu, ja pavisam precīzi, tad salasījām meža zemenes. Tiesa, kādas sēnes arī gadījās. 

Atkal viens linku vākums

Latvijā, latvieši vispār.

1. Baltijas valstu okupācija 1940.gadā. 2.daļa. (Pirmo kaut kur pa ceļam esmu "nogulējusi". Bet sapratnes sākumam jau nav svarīgi laikam, ar kuru daļu sākt. Ceru, ka kāds atradīs arī pirmo daļu šim raidījumam un padalīsies še komentāros).
2. Kāpēc gar tagadējo Saeimas namu gāja govju ceļš: kā Latvijas teritorija izskatījās senatnē.
3. Mājturība un mājsaimnieces Latvijā.
4. Sveiciens Papardes zieda meklētājiem! Jauku Līgo svinēšanu!

Pasaulē.

Stūrītis Vecmīlgrāvja mākoņainā dienā

Gulbji Daugavā

Un bildes atkal ielādējušās no pēdējās uz pirmo. Sistēmai laikam pavasaris vēl nav beidzies....

Tēma pasmaga, izvērtējiet paši

Uz šo tēmas skārumu pamudināja Kārļa Streipa pārdomas vietnē Facebook. Par piemiņas dienām komunistiskā režīma izdarību sakarībā.

Iesākumam, nebūt un nekādā veidā nenoliedzu to, ka komunistiskā režīma izdarības, piesaistītas konkrētajiem datumiem, būtu nejaukas būšanas un pāridarošas mūsu tautai.

Gribu tik pacelt šo plašākā "lidojumā".

Sākšu ar to, ka mums ģeogrāfiskos mērogos ir tā nu sanācis, ka dzīvojam dažādu pasaules lielvalstu interešu punktā. Ērti tirdzniecības ceļi, ostas, zināma kontrole pār Baltijas jūru. Un kas tik nu vēl Latvijas izvietojumā.

Kārtējo reizi par attieksmi

Kārtējo reizi viena vietnē Facebook pasprukusī diskusija mani noveda pie šodienas vārdu plūdiem atgriežoties reiz jau paustā tēmā (pie viena tverot arī to, kas še, manā blogā, sarunu gaitā, komentējot vienu tekstu, sastapts). Runa ir par mūsu attieksmi pret kādiem cilvēkiem.

Mani izbrīna cilvēku ne pārāk gudrā attieksme pret jel kādiem citādajiem apspriežot kaut vai to pašu Šleseru un viņa aktivitātes. Un te nu man jautājums - Šlesera apzinātai rīcībai viņam kādās nebūt tuvās tēmās kāds sakars ir ar garīgi slimiem cilvēkiem, kuri kopā ar ārstiem mēģina jel kā sabalansēt savu kaiti ar "ierakstīšanos" apkārtējā vidē? Kāds sakars ir Šlesera uzvedībai ar LGBT izpausmēm un aktivitātēm?

Demotivatori. Kā vienmēr

 

Izstaiga - "Vecdaugavieši. Biedrība" rīkots pasakums

Šodienas izstaiga - "Vecdaugavieši. Biedrība" šī gada rīkotā 2.gaita. Sīkāk nestāstīšu, še, linkā, pastāstīts par to, kurp un kā tā Gaita norisinājās.

Bija izzinoši saprast Rīgas šobrīdējās malas priežu meža biotopu, izaicināt savu spēku rāpjoties priedēm apstādītajās kāpās... Vispār, jebkurš pasākums ar šīs biedrības aktīvajām meitenēm izvēršas par piepildītu piedzīvojumu. Un viņu mīlestības caurstrāvojumu uz viņu dzimto nostūri. Tas fascinē un aizrauj līdzi. Paldies jo liels meitenēm, kuras rīko šos pasākumus...

VEF kvartāls

Kopā ar māsu izgājām cauri VEF kvartālam. No Brīvības ielas līdz Ieriķu ielai.

Atkal kārta linkiem

Latvija, latvieši

1. Brīvības ideju, revolucionārisma un kreisuma loma Raiņa un Aspazijas liktenī.
2. Interesanti. Par negaisiem un to veidošanos Latvijā.
3. Atklājumi Baltijas jūras dzelmē, ūdenslīdēji identificē divu kuģu vrakus Rīgas līcī.
4. Interesanti. Kā uztveram tekstu, kas rakstīts uz papīra, un tekstu, ko lasām viedierīcē?
5. Noderīgi. Kur atrast informāciju par Latvijas dabas datiem.

Pasaulē

Uz riņķi par jau runātu

Tiešām, par šo tēmu esmu runājusi daudz, dikti un reizēm šerpi. Par attieksmi pret LGBT. Bet laikam šī ir tēma par kuru pašreizējā situācijā ir jārunā daudz, dikti un gandrīz vai nepārtraukti.

Neslēpšu, un laikam ka esmu to jau paudusi, sākumā man arī bija noliedzoša attieksme pret šo seksuālo veidu. Tomēr ar laiku attieksme mainījusies. Procesā, kad sāku meklēt sevī motivāciju šai nepatikai. Un - iesākumā nostrādāja tas, ka - ja mani neaizrauj viendzumuma attiecības ar kādu, tad tas nenozīmē to, ka kādam citam tāda veida attiecības var patikt. Galu galā - kas man par daļu, ko kurš un cik reizes dara aiz slēgtām durvīm savā guļamistabā. Uz mani sveša guļamistaba neattiecas.

Pats uzprasījās

Tiešām, pats uzprasās. Šlesers. Savu pēcvēlēšanu aktivitāšu dēļ.

Medijos izskan tas, ka viņš neesot apmierināts ar vēlēšanu rezultātiem Rīgā un dikti gribot atkārtotu vēlēšanu norisi. Hm. Viņš kopā ar savu komandiņu dabūjis 13 vietas Rīgas domē, kas ir labākais rezultāts pēc balsu skaitīšanas - citām partijām katrai atsevišķi ir dikti mazāk katrai.

Tas, ka prolatviskās partijas ātri vien "saskalojās' un apvienojās koalīcijā kopskaitā saskaitot iegūtās balsis, un attiecīgi deputātu krēslus, ieguva skaitli 34, kas automātiski ir vairākums, viņam laikam nepatika. Kaut kā šaubos, vai krieviski runājošā elektorāta partijas, kuras palika opozīcijā, aicinās kompānijā Šleseru un viņa komandiņu (protams, realitāte var ieviest korekcijas un daudz kas var notikt). 

Tā, laikam vispārīgi

Pašvaldību vēlēšanas "noskrējušas", medijos parādās ziņas par to, ka Rīgas prolatvijas partijas sākušas savu "čupošanās" procesu ar, liekas, nopietnu nolūku atstāt šleseristus un viņiem līdzīgos laimīgā opozīcijā. Jātur īkšķus, lai noveicas un turpmākos darba gadus tie pajoliņi tā arī netiks pie nopietna vārda (domāju šleseristus un kompāniju). Par citam pašvaldībām pagaidām neesmu sastapusi informāciju, bet ceru, ka arī tajās latviskais gars uzvarēs.

Šī nu ir viena no tām reizēm, kad, par spīti varbūt kādai saujai nesaskaņu, prolatvijas partijām tomēr jāatrod saskarsmes punkti un jānoliek kaktiņā atpūsties tās savas nesaskaņas. Par tām lai domas raisās pēc tam, kad šis pašvaldību sasaukums būs beidzies un pienāks kārta nākamajām vēlēšanām.

Krājas. Demotivatori

 

Korupcija un kukuļošana

Par šo tēmu domājot, nenoslinkoju un internetvidē pameklēju to, kā tad oficiāli definē gan korupciju, gan kukuļošanu. Atradu gan Korupcijas novēršanas likumu, gan Krimināllikumu, kura 320.pants un 323.pants veltīti kukuļošanai. 

Izlasot abus, it īpaši minētos Krimināllikuma pantus zināmā mērā atviegloti nopūtos. Pamatošu šo savu atvieglojuma nopūtu.

Arī pēc vēlēšanām. Un pie tās pašas fotosesijas. Šoreiz es no Toma aparāta viņa sēnēs (gandrīz vai kā spiegu pasākumā)

Pēc vēlēšanu procesa. Sēņu vīrs uz parku aizgājis

Veltījums tiem, kuri noskaņojušies nepiedalīties pašvaldību vēlēšanās (un laikam vēlēšanās kā tādās vispār), "pa ceļam" varbū kādiem vēl

Tēmā esmu rakstījusi daudz un dikti dažādos rakursos. Varat pameklēt sadaļās Politika, Vara, Novērojumi, Vēsture.

Piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanu procesā, protams, ir katra paša brīva izvēle un dzili individuāla motivācija. Tomēr ir jāpatur prātā dažas lietas, par cik jebkura darbība vai bedarbība atstāj kaut kādas sekas. 

* Apzinieties to, ka, nepiedaloties vēlēšanu procesā, jūs neizmantojat savas tiesības veikt pienākumu. Un apzināti ierindojat sevi nepilsoņu, viesstrādnieku un citu personāžu vidū, kuri Latvijā dzīvo, strādā un maksā nodokļus bez tiesībām iesaistīties Latvijas politiskās norisēs.

Kāds beidzot uzsācis zvejas sezonu

Ap trijiem pēcpusdienā "iestādīju" Tomu Ķīšezera krastā ar visu viņa "bada pātagu" laikam spininga veidolā. Un tālāk jau aizdevos savā riksī uz centru.

Atpakaļbraucot piezvanīju ar naivu domu tikai un vienīgi saprecizēt rītdienas plānus. Par velti mīlēts. Tapu aicināta nobildēt šīsdienas LIELO  guvumu un "izravēt" viņu no ezermalas. Puķes bija kā paldies par stādīšanas un ravēšanas darbiem. Tas garais puķis, starp citu, ir purva (varbūt pļavas?) īriss. Neselekcionētais, ne dārza.

Pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā

Šis tapis vietnē Facebook sastaptajā diskusijā. Un runa nebūs par gaidāmajiem vēlēšanu rezultātiem un cerībām, ar kādām vēlētājs parastais dodas vēlēt. Runa ir par šo procesu kā tādu.

Mums katram ir sava ilūzija par to, kādai jābūt mūsu valstij. Un šīs ilūzijas nu izteikti ļoti retos gadījumos ir 100% identiskas pat vienā ģimenē dzīvojošajiem. Var, protams, kādi ilūzijas parametri sakrist, bet tomēr atšķirības ir neizbēgams lielums. Līdz ar to - katrs "no augšas nolaistais" noteikums/pasākums/kas nu tur vēl neizbēgami ir vidējais aritmētiskais no visām vēlmēm/ilūzijām. Mums ir apmēram divi miljoni pilsoņu/iedzīvotāju. Sakiet, kas notiks Latvijā, ja tie, "tur, augšā" sāks kādas lietas bīdīt, ievērojot katra konkrētā indivīda vēlmi? Tobiš, veidot mūsu vidi tādi, kādu pasūtījis katrs konkrētais indivīds? Situācijā, kur vienam patīk cepumiņš, otram torte, trešajam alus utt.? Bez indivīdu kopsaucēja meklēšanas, bet konkrēti katra individuālo vēlmi? Cik nu pa manam, izklausās pēc bardaka, kas var beigties bēdīgi. Pat ļoti bēdīgi.

Es Toma aparātā šodienas pastaigā un pļavā

Zaļā pļavā

Plānotais pārgājiens šoreiz bez aplauziena sanāca. Vispirms aizdevāmies apskatīt Trīsciema Lapsukalnu. Nokļuve līdz turienei - 29.autobuss no Vecmīlgrāvja (vai arī 11.autobuss no centra) līdz pieturai Līgeri. No turienes nav tālu jāet līdz tam kalnam. Aizgājām, uzkāpām tajā, arī blakus esošajā kāpā. Apmetām goda apli un devāmies tālāk.

Nākošais pieturas punkts - Langas upes ieteka Ķīšezerā. Sastopama pāris pieturas aiz Līgeriem Jaunciema virzienā - pieturā Pagrieziens uz Carnikavu, kurā arī pietur abi iepriekš minētie autobusi. Pļava, kuru šķērso tā upīte, LIELA. Un kurš ir piedzīvojis Rīgas teritorijā pļavu, kurā zāle apmēram metra garumā, ja ne garāka? Un Dažas smilgas vispār velk uz pusotra metra garumu... Un sajūtu "Vai tad esmu Rīgā?". 

Pļavas viducī, pakalniņā un sausākā vietā sen aizmirsta lieta - pikniks ar kārtīgām pusdienām, nevis garāmejošām uzkodām.

Un atkal - bildēm iestājies zvaigžņu aptumsums un tās te ielādējušās kā nu viņām prātā ienācis un juku jukām.

Neliela pastaiga

Paēdām pusdienas un laba laika pamodināti izkasījāmies mazu līkumu izmest. Bija DOMA aiziet līdz vienai dārza mājai Ķīšezera krastā, kurai uz sienas, kas pavērsta pret ezeru, agrāk pavasarī krāsainu mozaīku redzējām. Bija vēlme drusku tuvāk apskatīt. Protams, atkal sanāca abloms, jo pirmkārt, viss padaudz sazaļojis un otrkārt, taka niedrēs pēc vakardienas lietus uzplūdusi ūdenī.

29.autobuss, protams, aizgāja gar degunu. Pārgājām dzelzceļam uz pieturu, kura šī maršruta autobusam kopīga ar 11.autobusu. Ar cerību, ka nogriezīsim apli un tiksim uz to autobusu tomēr. Par velti mīlēts. Vienalga gar degunu aizgāja. Uz 11-to bija jāgaida 20 minūtes. Nospļāvāmies un gājām kājām. Atstarpes starp pieturām dotajā posmā nav pārāk lielas. Izstaigājamas. Un galarezultātā mērķpunktā bijām pat ātrāk, nekā tad, ja galīgi slinkojot būtu gaidījuši autobusu un brauktu.

Pirms došanās pārgājienā uztaisījām dažus kadrus pie bāra-kafejnīcas Nika puķu dobes.

Tik tā, atkal pārdomu uzplūds

Tāds kā atslābums pēdējo piecu dienu laikā sakrājies. Jāpierod pie tā, ka Toms vairs nav cauru dienu pie manis gulēt aizejot citviet. Praktiski gada garumā. Sākas nākamais dzīves posms. Kas neatceļ visādas plānotās iešanas, skriešanas un tamlīdzīgas aktivitātes.

Neslēpšu, reizēm bija ļoti grūti, pietrūka laika pašai priekš sevis, sava nosacītā dzīves telpa. Jo mana istaba 18 kvadrātmetri, likās - mēs istabā par daudz cilvēku esam. Biju pieradusi dzīvot viena, no viendzīvošanas paradumiem grūti izkāpt. Protams, bija laiks, kad Toms klusu sēdēja pie viena laptopa, es ko darāmu darīju otrā. It kā netraucēja darboties, bet tomēr cita cilvēka klātesamība telpā radīja zināmu saspringumu. 

Laikam sanāk reportāža. Pie Toma kārtību (kaut minimālu) ieviešot. Un kā nu bez rozā brīnuma

 

Pamazītēm. Demotivatori