Nu, jā. Periodiski uz visādām domām "pavelk".
Tāda dīvaina lieta. Esmu kur ieteikusi, tikai ieteikusi, toksiskas attiecības "nocirst ar cirvi" tās izbeidzot, nonullējot. Toksiskuma "avotu" - cilvēku, kurš ir toksisku attiecību radītājpunkts, aizsūtīt tālu un uz ilgu laiku tā, lai nevajadzētu viņu vēlreiz redzēt. Izstrīpot no savas dzīves.
Teorijā tas ir jauki, pareizi un kaut kā tā šajā ciklā. Tomēr katrs gadījums ir dziļi individuāls. No savas pieredzes saku.
Ļoti bieži ar tām attiecībām ir tā, ka ir skaidri un acīmredzami tas, ka iestājies "es uz visiem laikiem aiz tevis aizveru durvis un eju tālāk bez tevis". Mūs pašos reizēm sadzīvo n-desmit cilvēki vienlaicīgi, kur nu vēl otrā. Un tad ir pašam jāsaprot, ar kuru mani apkārtējie ir ar mieru sadarboties un tad nu strādāt pie tā, lai tie citi mani es aizietu kaut kur dziļi aizmugures plānos. Lai no turienes taptu izvilkti pie ļoti lielas nepieciešamības; un arī tad ne visi tie es, bet kāds konkrēts kādai situācijai atbilstošs.
Ar otru cilvēku ir tā pat. Viņā lieliski reizēm sadzīvo dažādas viņa formas. Un tad nu ir jāsaprot, kurš Viņš ienes toksiskumu attiecībās, ar kuru Viņu ir iespējama komunikācija. Tas galējais "sveiki un ar dievu" laikam iestāsies tad, kad nebūs iespējas vispār nekādas ar Viņu komunicēt; nekādā formācijā.
Kaut kā tā. Kaut kas no cikla par pāra attiecībām.
Smagāk ir tad, ja tas toksiskums piezadzies nemanot tajās attiecībās, kuras nav pāra attiecības, bet citu ģimenisko saišu attiecības. Man tā zināmā mērā ir noticis. Neizplūdīšu laikam, jātiek galā ar saprašanu par to, kas vispār notiek un kāpēc...
Nesodiet bargi, pavāvuļoju par ko laikam sasāpējušu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru