Diena saulaina, kas netipiski ziemai. It īpaši decembrim. Toms pierunāja ar "es jau savācos, saģērbies silti un braucam". Daudz nepretojos no vārda nemaz. Man vismaz bija sajūta "sanāks, nesanāks?". Jo Toms ieskrējies makšķerēt no mola. Makšķerēt, nevis bļitkot (un pēdējo nemaz nevar izdarīt bezledus periodā). Decembrī!?. Bet, nu lai. Man arī kaut kāds prieciņš no tā viņa prieka sanāk.
24.autobuss, kā vienmēr, kavēja. Bet nekas, ar triju minūšu nokavēšanu sarakstu tomēr pienāca un aizbraucām līdz Mangaļsalai. Ceļš uz turieni sanāca līgani mierīgs. Tomēr vienā mirklī, kad ieraudzīju bildējamus PŪPOLUS! DECMBRĪ!, palaidu Tomu, lai iet bez manis uz molu. Tālāk par mola galu vienalga neaizies, nāras arī sen nav manītas. Tā ka tāpat tālāk par to mola galu netiks.
Nobildēju tos pūpolus, vēl apkārtni un tad devos arī mola virzienā. Kad pie tā pienācu, redzēju ka Toms visai naski uz priekšu kustas, es arī sāku iet... tad konstatēju, ka kaut kāda kaktusa dēļ kājas sāk trīcēt, mola promenāde vietām tāda aizdomīgi klāta ar smalku ledus kārtiņu, tad vēl pamanīju, ka pāris, kurš nāca no mola, tā aizdomīgi pīļojas - nu pīles gaitā un gandrīz slidinās. Sapratu, ka "e,e". Paliku krastā.
Mēģināju Tomu sazvanīt, ka neesmu pazudusi, vēl īsziņas aizsūtīju. Lai saprastu, ka viņam mobilais nosalis un atslēdzies. Tā nu atlika "mētāties" tur pat un gaidīt viņa "pārnākšanu" un bildēt tur, kur esmu, un to, ko redzu sev apkārt. Man "piesitās" viena uzmācīga vārna, pavisam tuvu bija mani "aplenkusi". Laikam domāja ka viņu uzcienāšu. Laikam smēķētāja, jo no somas izvilku cigareti, uz kuru tā vārna cerīgi lūkojās. Nu, putns palika gribot. Nu nav viņai divdesmit viens gads noteikti.
Bet rokas gan nosaka. Otro cimdu pāri nebiju uzvilkusi virsū esošajam.
Kad Toms atslidinājās atpakaļ, "Labi, ka paliki krastā. Mols aizdomīgi par daudz apledojis".
Jāpiezīmē, ka pie Daugavas ietekas jūrā vējš tomēr bija. Par spīti tam, ka visur citur vēss, saulains bezvējš. Un vēl - tie pūpoli bija tikai vienam krūmam tajā galā uzradušies. Pārējie krūmi saprātīgi, decembrī neizsprāga pūpolos.
Šajā bildē un vienā iepriekš - tas, kas palicis pāri no piekrastes fortifikācijas būves.Šajā bildē un vienu iepriekš - bebri uzdarbojušies.
Būvnieki kaut ko sarakuši. Decembrī?!
PŪPOLI. DECEMBRĪ
Tāds tas mola sākums izskatījās. Tālāk laikam vēl briesmīgāk
Tāda neredzēta gliemežvāku kolonija



































Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru