Tāds domu mikslis iekrājies; cik no tām uzrakstīsies - kā aizies.
1. Zināmu aizkaitinājumu izsauc tie, kuri nu ļoti pārdzīvo par pēdējiem laika noteikumiem alkohola iegādei. Tas pārdzīvojums par to, ka jau kādu laiciņu alkoholu var iegādāties darba dienās no 10.00 - 20.00, svētdienās vispār tikai līdz 18.00, - mīļie! nu nav tas "izklaidi pastiprinošais" dzēriens akūtāks par maizi ar dieniško desu. Ja uzrastos kaut kādi ierobežojumi pēdējo iegādei - nu, tad būtu vērts iespringt un šūmēties. Uzradīšoties atkal "točkas" alkoholam vai kas tamlīdzīgs? Nu, tā jau ir tiesībsargu un akūto alkonautu problēma, lai iespringst tie. Citādi - kur problēma alko pieejamā laikā to dziru, ja nu tik ļoti vajag, sapirkt ar krietnu rezervi?
Smēķētāji kaut kā neiespringst par visādiem, sabiedriskās vietās ierobežojošiem pasākumiem smēķēšanā. Ir, un tālāk? Uzsmēķēsim tajā kaktā, kur drīkst vai kā citādi atrisināsim to savu vajadzību citus netraucējot.
Cik nu no mana kaktuskrūma, nākamais solis varbūt varētu būt aizliegt to dziru tirgot benzīntankos un sīkkioskos. Pēc arī pārtikas veikalos. Tirgojot tikai un vienīgi specializētajos alko veikalos. Un tādi jau drusciņ ir. "Latvijas balzāma" veikali taču nav krituši par upuriem kovidam un aizvērušies? Un vel jau ir arī tie alkooutlet vai kā nu viņus sauc..
Katrā gadījumā, alkohols nu nav tā primārā prece, par kuras pieejamību būtu jāuztraucas.
2. Tantuki-pensionāri, kuri apsēduši sabiedrisko transportu laikā, kad cilvēki dodas uz/no darba vai ap to laiku, kad skolasbērni dodas mājās no skolas? Un čīkst, ka netiek tajā transportā apsēsties? It sevišķi tad, kad cilvēki dodas mājās pēc nogurdinošas darba/mācību dienas? Vai tiešām tie tantuki, kuriem tā brīvā laika ir krietni vairāk par strādājošo paaudzi vai skolasbērniem, nevar savu laiku kā savādāk iedalīt? Jauneklis, kurš visu dienu pie kaut virpas rūpnīcā nostāvējis, vai skolasbērns, kurš "grauzis zinību granītu" un tagad dodas mājās ar pārbāztu skolas somu, ir nogurušāki par to tantuku, kurš visu rītu pie televizora nosēdējis seriālu skatoties un pēkšņi izdomājis aizbraukt pie draudzenes paklačoties uz otru pilsētas galu.
Kaut kā māmiņām ar bērniem ratiņos un kustību traucējumu cilvēkiem ratiņkrēslos nav problēmu piedomāt par to, lai netraucētos paši sev un citiem. Tantukiem tā piedomāšana klibo uz visam iespējamajām kājām.
3. Es neesmu no tām kundzītēm, kura skries pie ārsta pie pirmā šķauda vai sīkas skabargas. Tomēr ir reizes, kad tiešām tas dakteris jāpatraucē. Situācijās, kad pašas spējas tikt galā ar "saskrējušo" problēmu ir nepietiekošas.
Un te nu silts ieteikums, pašas pieredzē balstīts.
Ja "pieskrējusi" kāda veselības problēma, ar kuru paši netiekat galā, nu laicīgi lūdzat palīdzību tuviniekiem, aizskrieniet (vai piezvaniet) līdz ārstam pēc konsultācijas. Risinājums atradīsies un būs mazāk problēmu veselības jautājuma atrisināšanai.
****
Labi, izplūdos, ņemiet par labu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru