Vakar dienas viducī aizbraucu uz Rīgu ar aprēķinu, ka Toms pie sevis drusku izdarīs izdarāmo, es atkal no viņa šķūnīša savākšu vācāmo un ar rīta vilcienu no māsas mājas došos atpakaļ uz Ludzu. Ar rīta vilcienu 8.01, kurš uz Zilupi brauca.
Tik tagad piesēžos rakstīt, jo bija daži citi prioritārāki darāmdarbiņi mājās padarāmi.
Un kārtējo reizi "fui" vilciena, dīzeļvilciena, sastāvam.
Šajos, Zilupiešos, jāsēž kādā no vidējiem vagoniem un, vēlams, neapmeklēt tualeti. Paskaidrošu.
Jebkurš vagons, kurš pie viena ir vilciena "galvas" vagons, t.i. tas, kura priekšgalā ir vilciena vadības kabīne, ir "nehalo" vagons. Tobiš, tamburs piedzīts ar sniegu, tualetē pods aizsalis tā, ka tajā labi redzama satura ledus pārklājums. Šī rīta vilcienā pakaļpusē atrodošajās tualetē pat durvis kārtīgi aizvērt nevarēja, jo to virināšanu stipri kavēja tamburā esošais sniegs.
Un tas nekas, ka zilupiešos biļetes cena mirstīgajam parastajam ir 9,90 eiro. Labāk tomēr eiro piemaksāt (maksājot 10,90 eiro) un braukt ar jaunmodīgo dīzeļvilcienu uz Ludzu. Ir sava veida eksprešvilciens un arī tamburos un tualetēs nav sniega sedziņas.
Fui firmai VIVI, kura apkalpo braukšanas maršrutus.
Visa nauda aiziet kājnieku mīnu rūpnīcai! #latvijavar
AtbildētDzēstNezinu, uz kurieni nauda aiziet, bet mūsdienīgajos dīzeļos viss ir normāli, bet vecajos, kuros tik sēdekļi nomainīti, pilnīgs čau. Pat logi vagonos rādās ne pārāk hermētiski. Vagonā, kurā sēdēju un siltums bija puslīdz ok, bet varēja manīt, ka sīkpārsliņas pa kaut kādām šķirbām putekļo iekšā...
AtbildētDzēst