otrdiena, 2024. gada 27. augusts

Piesitiens latviešu pašlepnuma celšanai

Zinu, ka par šobrīd teicamo esmu daudz un dikti runājusi dažādos rakursos. Uz koncentrētāku "izplūdumu" šodienas rakursā mani uzvedināja diskusija pīpētavā uz mājas sliekšņa ar vienu izteikti domāšanas bremzētu krievu (no tiem, kuriem strādnieku šķira ir galvā, nevis statusā).

Jā, mēs esam maza tauta, kura dzīvo teritoriālajās krustcelēs, daudzām lielvarām pa kājām viņu problēmu risināšanā. Kā piemērs tam varētu būt zināmā mēra Latviešu leģions vāciešu karaspēkā un padomju karaspēka Latviešu divīzija, kur, tā saucamā Kurzemes katla esības laikā sanāca situācijā, kurā zināmā mērā brālis pret brāli cīnījas.

Bet tas viss tik mūs stiprākus padarījis. Un sīkstākus.

Labi, lirisks ievads tam, ko gribu pateikt.

Mēs ESAM SPĒJUŠI diezgan būtiski ietekmēt norises Krievijā. Pat ļoti būtiski. Atceramies Katrīnu I, Pētera I otro sievu, kura kļuva par Krievijas imperatrisi pēc Pētera I nāves. Tiesa, par viņas etnisko izcelsmi vēsture strīdas, bet tas nemazina to, ka viņa mūszemītes izcelsmes. Tālāk, Krievijas vēstures posms, kuru sauc par bironiādi, un kurš saistīts ar Kurzemes - Zemgales hercoga Bīrona vārdu. Labi, hercogs nebija baltu cilts izcelsmes, bet vienalga mūsējais. 

Tālām jau pagājušā gadsimta 1917. - 1937. (apmēram) gadi.

Ir mūsu vēsturē tādi cilvēki, ka Latviešu sarkanie strēlnieki, kuri nu ļoti būtiski ietekmēja Ļeņina panākumus boļševisma uzvarā vispirms jau Krievijā, palīdzēja boļševikiem sagrābt un nostiprināties varā. Un nav noslēpjams fakts, ka nu ļoti daudz latviešu līdz pat 36./27.gadu represijām bija padomijas varas struktūrās. It īpaši čekas gaiteņos. Par šo informācijas visdažādākās ir daudz, ieskatam došu tikai divus linkus - Latvieši - Staļina upuri un bendes un Trīs lietas, kas un kāpēc jāzina par čekas dibināšanu. Papildinformāciju varat vēl neta ārēs pameklēt.

Protams, manis tikko minētais parāda mūs ne jau kā baltus, pūkainus eņģelīšus. Vairāk kā nepareizīgu darbību darītājus. Bet tas nekādi nemazina un neizslēdz to, ka mūstautieši spēja ietekmēt un diezgan būtiski ietekmēt norises kaimiņzemē.

Vēl, protams, jāpiemin tāda parādība, kā Arāja komanda. Protams, šo vīru aktivitātes attiecināmas uz laiku, kad Otrais pasaules karš vēl bija mūsu, kā arī kaimiņzemes teritorijās. Un ar pasmagu mīnusa zīmi. Tomēr nevar noliegt viņu darbības ietekmi uz latvieša ka tāda tēlu. Kut arī Arāja komanda kā tāda īsti neskar (vai skar visai nosacīti) latviešu ka tautas ietekmi Krievijas attīstībā, vai kā nu to nosaukt.

Tāpat jāpiemin arī tas, ka padomjgados ar krietnu plusa zīmi Krievzemes ārēs kotējās Latvijas, vispār Baltijas republiku radošie cilvēki - aktieri, gleznotāji, mūziķi. Bijām sava veida Eiropas un kultūras etalons, uz kuru tiekties. Zemapziņas līmenī, kaut arī politiski bija centieni noniecināt Baltiju.

Un ja nu kas, Raimonds Pauls, Laima Vaikule joprojām ir nozīmīgi ar krietnu daļu plusa Krievijas publikai. Un tas, ka viņus augstu vērtē tur, tajā pat laikā nebūt nenozīmē to, ka šie abi mākslinieki atbalsta tāszemes pašreizējo uzvedību attiecībā uz Ukrainu. Ja nu kas.

Labi, ko es ar visu šo palagu gribēju pateikt. Vispirms to, ka tautai jāzina visi savi varoņi pilnvērtīgam kopumam sevis izzināšanā. Neizplūdīšu patosīgās frāzēs, tāpat sapratīsiet un bez lozungiem.

Un vēl - kā neliels un kāpēc arī nē?. Ja reiz caru laikos mūstautieši spēja, revolūcijas/pēcrevolūcijas laikos spēja ietekmēt austrumzemes visādas norises, tad ar šajos laikos kaut arī teorētiski varam spēt. Tik ietekmes likmes būs jau citādākas, nekā tajos senlaikos. Nu, teorētiski. Ar kaut ko palīdzēt, ja šie sakravās čemodānus un aizies no Ukrainas. Kaut vai. Es tik tā, pasapņoju..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru