Ziniet, karš sākas un turpinās ne jau tad, kad bruņota personāžu grupa uzbrūk otrai bruņotai grupai un tā tad nu villojas tik ilgi, kamēr sasniegts kaut kāds darbības rezultāts. Karš sākas un turpinās tad, kad personāžu grupa/grupas saražo militārām darbībām nepieciešamo produkciju. Jo - jebkura produkcija top ražota ar konkrēta pielietojuma mērķi, nevis lai tā stāvētu pasaules muzeju vitrīnās un krātu putekļus.
Vispirms jau tās militārās tehnikas/tehnoloģijas tiek saražotas un to tiešie un netiešie ražotāji no ražošanas procesa iegūst peļņu. Pēc tā produkcija iegulst noliktavās, no kurām periodiski tiek aizpārdota uz tām vietām un tiem personāžiem, kuri taisās to preci pielietot.
Vēlreiz - militārās produkcijas rūpnīcās sākas karš. Vienalga kur, vienalga kāpēc. Galvenais - tās militārās produkcijas aizceļojums uz to vietu, kur tā tiek pielietota praksē.
Manuprāt, sākums rūpēm par mieru sākas tad, kad top pārtraukta militārās darbības visāda sponsorēšana kaut tajā pašā Āfrikā. Pārtraukta jebkura veida - gan līdzekļu, gan cilvēkresursu - iesaiste Āfrikas valstu iekšējās "razborkās". Lai paši tiek galā; viņu kontinents, viņu darīšana. Paši tiks galā, nenomirs. Bet pašu nervi un jebkuri resursi - gan tehniskie, gan cilvēciskie - pietaupīsies un saglabāsies tiešām pašu vajadzībām.
Pašreizējā situācija?
Pasaule daudz ko vinnētu, ja kaut pasaules ietekmīgākās valstis pārtrauktu savi jebkādu līdzdalību visādos militāros konfliktos, kurus zināmā mērā varētu nodēvēt par lokāliem. Atstājot par primāro nepieciešamību Krievijas-Ukrainas konflikta izbeigšanu un ļoti vēlams Ukrainai par labu. Pārējais viss ir "pupu mizas".
Nav jābūt politologam ar b-desmit augstākajām izglītībām un kaudzi zinātnisko grādu, lai saprastu elementāro. To, kas guļ virspusē. Krievija ir milzis uz māla kājām. Milzis, kurš savu potenciālu izmanto tikai un vienīgi visādos militāros konfliktos paralēli aizpārdojot prom visas tās dabas bagātības, ar kuru palīdzību varētu attīstīt savu valsti. Krievijai ir svarīgs militārisms un pašu zemes izšķērdēšana tukšgaitā.
Jā, viņiem laikam ir kādi gudri un spējīgi cilvēki daudzās nozīmīgās jomās. Bet šie cilvēki kaut kur pazūd vispārējā stulbuma eskalācijā.
Krievijas tehnoloģiskie izrāvieni? Nu, nospiedošais vairums šo izrāvienu balstīti uz svešu ideju un to realizācijas čiepšanu. Vairumā nekā sava, tikai svešais piegludināts pašmāju apstākļiem.
Impērija, kura negrib atzīt sevi par impēriju. Visas iepriekšējo gadu impērijas ir brukušas, pārkārtojušās līdzi laika garam, atzinušas savas impērijas laiku kļūdas. Krievija ir vienīgā, kura nekādi un nekādos apstākļos negrib atzīt savu impērijas statusu. Tā jau sen kļuvusi par smagsvara bremzi ceļam uz priekšu.
Diemžēl, kamēr pastāvēs Krievija, īpaši tās pašreizējās robežās, viss progress bremzēsies uz visām 247 kājām. Un Krievija joprojām ir kara drauds visai pasaulei pat tādās situācijās, kurās daudz lētāk un produktīvāk ir runāt, sarunāt, aprunāties rezultāta sasniegšanai.
Manuprāt, ir jāpanāk tas, ka Krievija atgriežas tajās robežās, no kuram sākās tās iekarojumu ceļš uz apkārtējo pasauli. Tagadējās Krievijas centrālās, vidusdaļas robežās. Un jacer, ka tad tur kāds/kādi apdomāsies, sāks domāt. Un veidot Krieviju savādāku. Utopijas ideja, bet nekas cits saprātīgaks pagaidam nenāk prētā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru