Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (bildes būs padaudz)

Piedaloties kā brīvprātīgie Muzeju naktī muzejā Dauderi mēs ar Tomu nopelnījām katrs pa vienam ielūgumam divām personām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja apmeklējumam, kas bija jāizlieto līdz šī kalendārā gada beigām. Un, par cik pērnā gada iespēju apmeklēt par brīvu minēto muzeju mēs nostiepām praktiski līdz beigām un īsti nesanāca tā muzeja izstaiga, šogad sasparojāmies jau laicīgi. Kā kompāniju muzeja apmeklējumam paņēmām līdzi manu māsu un vienu no mūsu ilggadējiem paziņām no Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības.

Dodoties uz muzeju zināmā mērā sapriecājāmies, ka laiks kā reizi piemērots pasākumam telpās. Debesis bija izteikti nomākušās un pat negaiss piesolīts. Toties pēc muzeja apmeklējuma izejot uz ielas - ups, mākoņi pazuduši kā šķira.

Par pašu muzeja apmeklējumu.

Zināmu negaidītumu man izraisīja tas fakts, ka ieeja šajā muzejā ir nomainījusi savu atrašanās vietu. Ilgus gadus ieeja Pils muzejos atradās Pils laukuma pusē, gandrīz blakus ieejai prezidenta apartamentos pilī. Tagad šo ieeju "pirhvatizējusi" Prezidenta kanceleja, ieeja uz kuru reiz bija tā gala telpu otrajā stāvā. Pie viena Latvijas vēstures muzejs un Ārzemju vēstures muzejs (ceru, pareizi atceros tā "kantora" nosaukumu) apvienojušies vienā. Uz kurieni pārcēlies Literatūras vēstures muzejs, kura telpas bija gan pašā Pilī, gan ēkā pretim pilij - man nav ne jausmas. Būs jāparakājas internetā, lai noskaidrotu.

Viens kuriozs sanāca. Negaidot un netīšām iekūlāmies vietā, kura apmeklētājiem nav paredzēta. Tobiš, lai no piektā stāva, kurā bijām izstaigājuši ekspozīciju, nokļūtu lejā un pēc vēl kā pēdējo lokāciju izstaigātu pagrabstāvā, izmantojām liftu. Tajā nospiedām pogu izvēloties 1.stāvu. Un sanāca ups. Nokļuvām iekšpagalmiņā, kurš vēl nav atļauts apmeklējumam. Pienākusi muzeja darbiniec paskaidroja, ka mums jādodas uz otro stāvu un no turienes jāseko norādēm, lai uz to pagrabu tiktu. 

Drusku pabildēju arī Vecrīgas ainavu pie Pils mūsu paziņu gaidot. Un - caur pils logiem fotografētās Rīgas ainavas un jumti ir patiesi jauki.