Vispirms tas, ka krievvalodīgs ne vienmēr ir krievs. Padomju laikos Latvijā sabrauca strādāt un kā citādi darboties daudzu Padomju Savienības tautu pārstāvji, kuri še runāja minētās valsts kopvalodā - krievu valodā: krievi, baltkrievi, ukraiņi, moldāvi, Moldāvijas tauta gucuļi, Kaukāza kalnus apdzīvojošo tautu pārstāvji, pat čigāni (kurus jaunllaikos pieņemts dēvēt par romiem), Un daudzu citu tautu un tautiņu pārstāvji. Un pat šajos Krievijas-Ukrainas četru gadu ilgā kara rezultātā no kara pabēgušie ukraiņi izmanto krievu valodu kā saziņas valodu ar Latvijas vietējiem. Vispār - postpadomju telpā krievu valoda kaut kā uzspiesti brīvprātīgā veida daudzviet publiskā telpā kļuvusi par starpnāciju saziņas valodu.
Tālāk.
Sameklēju Māsā Vikipēdijā ziņas par Latvijā dzīvojošo cilvēku etnisko sastāvu. Tiesa, šajā šķirklī pēdējie dati attiecināmi uz 2022.gadu. Toties vietnē Facebook izspīdinājās informācija par jaunākiem, šī gada, datiem.
Apkopojot datus no abiem šķirkļiem sanāca tāds "Ups". Etniskie krievi Latvijā ir konkrētā mazākumā. Ne tikai tādēļ, ka viņi procentuāli ir tālu mazāk par tiem procentiem, kurus sastāda tie, kuri sevi asociē ar latviešiem. Arī tādēļ, ka etniskie krievi kopumā ir mazākumā. Citām Latvijā dzīvojošām tautām zināmā mērā ir pie kājas. No cikla - "Ir un ir latviešu valoda Latvijā valsts valoda. Latvija taču, ne jau Marsa Mēness fāze. Braucam tālāk".
Un ne jau visiem etniskajiem krieviem ir pretenzija lar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tā ka tiem etniskajiem krieviem vēl jāpareitinās savās rindās stīviņā par krievu valodu kā valsts valodu.
Hm. Aidzīvojāmies.Mazākums cenšas uzspiest savu nospiedošam vairākumam. Jūs nopietni? Jums vismaz muguras smadzenes ir? Ja ir kaut tās, vai mākat tās pielietot?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru