Aizdevāmies lasīt ūdensmētras un siltais vakars iesūca tik ļoti, ka iekūlāmies paavisam nekurienē pavisam netālu no pilsētas centra. Bija jocīga sajūta skatīties uz Ludzas katoļu baznīcu kalnā stāvot nekurienes vidū ar domu - tā baznīca taču pavisam tuvu taisnā līnijā, bet aiziet līdz tai nozīmētu lauzties cauri brikšņiem un brist caur kādu nebūt privātmāju pagalmiem...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru