Nedaudz toksiskumam attiecībās kā tādam pieskāros savā 2022.gada 13.janvāra ierakstā. Toreiz runāju par toksiskumu skarot izjukušu attiecību fāzi, kurā attiecības fiziski beigušās, bet morāli, "galvā" vēl īsti nav beigušās. Pavisam drusku skāru zināmu toksiskumu esošajās attiecībās. Šoreiz par toksiskumu nedaudz citā skatījumā.
Ļoti bieži sanāk tā, ka esošās attiecības kādā punktā, rakursa sāk kaitināt un nogurdināt. Kaut kā pāris kopā nonācis līdz šim punktam. Un nav svarīgi šajā gadījumā, vai tas ir viens vai tomēr abi, kuri sāk just smagumu, nogurumu attiecībās.
Protams, var "uz emocijām" visu pārtraukt, sakravāt čemodānus ciklā "Man pietiek! Vairs nē un ne mūžam!". Neapdomājot, nepārrunājot, bez izpratnes par to, kas notiek otra cilvēka galvā un motīvos. Var "uzlekt" emocijās un pēc tam "kost pirkstos". Pati esmu "lēkājusi" emocijās. Tiesa, līdz šim tā arī neesmu līdz galam novedusi. Neesmu ar savām mantiņām rokās un zobos izskrējusi pa durvīm uz neatgriešanos, neesmu otru cilvēku emociju uzplūdā līdz galam un neatgriezeniski izmetusi pa durvīm. Vienmēr pēdējā mirklī ir ieslēgusies kaut kāda bremze, iestājies mirkļa "uzkarsu, lai nu paliek situācija".
Protams, nav jau labi visu laiku kaut kur piekāpties mīļā miera labad. Par spīti pašas/paša sajūtām. ir reizēm jāpadomā arī par savām fiziskajām un morālajām iespējām, lai vienā mirklī "salūztu" gandrīz neatgriezeniski. Un ir abiem ik pa mirklim jāizrunā situācija. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Pat tad, ja galīgais lēmums kādam varētu būt pasāpīgs (maigi sakot). Vispirms vienmēr jāmeklē kāds kompromisa punkts, kas zināmā mērā varētu būt pieņemams. Pat ar "skrāpi" paša sajūtās.
Smagāk ir tad, kad viens runā un mēģina sarunāt, bet otrs neņem vērā, pat negrib neko saprast.
Taustīšanās attiecībās, pieturas punktu meklējumi nav tikai vienpersoniska darbība. Divu cilvēku kopdarbs. Un, ziniet, stulba laikam ir situācija, kurā kādam pārī ir izveidojies viedoklis par otru balstoties uz kopīgi "noieto laiku un ceļu"; ja tas otrs, klausoties pirmajā, "bet tas jau bija sen, tagad ir kas cits un savādāk" bez reāla pierādījuma tam, ka savādāk. Situācijā, kurā nekas būtiski nav īsti mainījies (izņemot kopā pavadītus gadus).
Ko es gribu pateikt ar šo palagu.
ja attiecībās kaut kas samežģījies pa ceļam, nestrebiet karstu un uzreiz uz emociju viļņa. Ar vēsu galvu un apzināti pieņemiet jel kādu lēmumu. Pēc savstarpējas izrunāšanās. Būs mazāk sāpīgi, toties konstruktīvi. Un vienmēr paliks iespēja kam citam ievirzot saskarsmi savādākā gultnē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru