piektdiena, 2026. gada 31. jūlijs

Par dažām tēmām, var jau būt, ka kādās atkārtošos

Vispirms gribu pateikt paldies Ludzas iedzīvotājiem. Proti, pagājušajā trešdienā publiski lietojamo grāmatu skapītī Ludzas parkā ieliku savu grāmatu Trīskrāsu karuselis ar domu - varbūt kāds lasītājs atradīsies. Un ir atradies/atradušies. Šodien, piektdienā, nogāju gar to skapīti - grāmatu jau kāds lasa (Un, pēc pārbaudītām ziņām - grāmata jau bija paņemta lasīšanai pagājušajā ceturtdienā, dienu pēc tās ielikšanas skapītī). It kā sīkums, bet patīkami. Paldies tam/tiem, kur to grāmatu lasa. Būtu ļoti jauki, ja vietnes Facebook grupās Ludza un Ludzas forums kādā brīdī grāmatu lasījušie izteiktu savu viedokli. Mani interesē jebkurš vērtējums - vienalga vai pozitīvs, vai negatīvs. Vērtējums ir vērtējums.

Tālāk par ko citu. Par o, ka nu ļoti bieži sastopams viedoklis "Mūsdienu jaunā paaudze nekam neder. Neko nemāk, neko nezina. Galvā tukšums, saprāta nemaz nav, tik patērētāji un vispār nekādi. Zudusī paaudze". Tad nu man jautājums - kāpēc tā jaunā paaudze neko nemāk, nekam neder? Visnotaļ loģiska atbilde - nekam nav mācīti, nav audzināti prast un varēt.  Un te nu akmens vecāku dārziņā. Tāds paliels, apmērā kā akmens bluķis ceļmalā.

Bērni ir tādi, kādus nu vecāki izaudzinājuši. Izglītības iestādes ārpus mājas (bērnudārzs, skola utt., u.tml.) ir tikai palīglīdzeklis audzināšanas procesam. Skolā ķīmijas skolotajam, piemēram, nu nekādi nav jātērē laiks un jānodarbojas ar to, lai iemācītu tam pusaugu "brīnumam" pieklājības normas sabiedriskā vietā (un skola ir sabiedriska vieta), kā arī to, ka skolēna pienākums skolā ir mācīties. Ķīmijas skolotājam bērniem jāmāca ķīmijas būšanas.

Brēkalēt, ka bērns tikai un vienīgi telefonā "sēž" un neko citu nedara, visu citu ignorē? Ups. Mīļie vecāki! Jūs paši tā dēvētā mīļā miera labad tos bērnus pieradinājāt tajos telefonos "tupēt", ka tik netraucē, ka tik nav ar viņiem jānodarbojas.

Un nepārtrauktā kontrolēšana caur telefona zvaniem? Ar "Tu pa ceļam paēdi?', "Uzvelc cepurīti (pie plus 16 grādiem), savādāk saaukstēsies", "Nāc mājās! Tu jau ilgi esi prom! (Bērns tik pusstundu kā no mājas izgājis, pat līdz tuvākam parkam nav paspējis aiziet)".... Jūs, ko? Nekad paši neesat jauni bijuši un ko darījuši ārpus mājas? Gribat, lai bērns visu laiku kā pielīmēts mājās sēž un pastaigājas tikai un vienīgi jums pie brunčiem turoties?

Man gribas ar ko smagāku par spilvenu mest tiem, kuri visu laiku "Valdība slikta! Valdība nekāda, neko nedara, lai man būtu labi!" tajā pašā laikā nevīžojot pat savu durvju priekšu sakārtot vai dzīvoklī grīdu uzmazgāt. It kā to valdības vīru un sievu pienākums būtu katram it kā labticīgam pilsonim māju vai pagalmu kārtot.

Pie viena - man te viena doma pieklauvēja. Par sētnieku darbu tajā pat lepnajā Rīgā.

Darbs smags. It sevišķi rudens/ziemas periodā ar visu lapkriti un sniegkriti. 

Ziniet, ja katrai daudzdzīvokļu mājai būtu savs, vienīgi tai piekritīgs sētnieks, problēmu būtu daudz mazāk. Apsaimniekotājfirmām ir slinkums algot katrai viņu saimniecībā esošajai dzudzīvokļu mājai individuālu sētnieku. Izplatīta ir sistēma, ka viens sētnieks uz vairākām mājām. Un te nu sētnieka fizisko iespēju dēļ viss tas sakopšanas process klibo diezgan smagi. 

Un te nu ieteikums to māju iedzīvotājiem, kuras pilnībā pārgājušas iedzīvotāju privātīpašumā. Tobiš, tām mājām, kurās visi iedzīvotāji savus dzīvokļus ir privatizējuši, ir privatizējuši arī mājai piekritīgo zemi. Nu, neslēdziet līgumus ar jel kādu apsaimniekotajfirmu. Prātīgāk ir noalgot mājai vienu konkrētu cilvēku par Pārvaldnieku, iedodiet viņam konkrētus līdzekļus mājas apsaimniekošanai, kuros ietilpst alga vienam konkrētam sētniekam, kurš tikai un vienīgi šīs mājas teritorijā veiks savus pienākumus, pie viena tajos līdzekļos ieskaitās arī citas mājas uzturēšanai vajadzīgās naudiņas (komunālie u.tml. būšanas). Tas Pārvaldnieks rosīsies, sētnieks rosīsies. Un jums būs daudz lielāka garantija, ka mājas publiskā daļa būs kārtībā...

Labi, izpaudos. Ņemiet par labu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru