Zinu, ka dažubrīd te, savās pārdomās, kaut kādi atkārtošos. Neņemiet ļaunā.
Patiesība veca kā pasaule - tā, kā mēs izturamies pret citiem, tie citi izturas pret mums. Ja mēs neuzskatām par vajadzīgu rēķināties ar citiem, tad kāpēc lai tie citi rēķinātos ar mums? Nerēķināšanās darbojas abos virzienos. Un tas ir pareizi un likumsakarīgi.
Un, sen jau esmu paudusi, prasīt no savas valsts pīrādziņus un citus labumus neko pirms tam valstij neiedot - tipiska slaista patērētāja uzskats. Vispirms ir kaut kas būtisks jāiegulda, lai ko būtisku dabūtu atpakaļ. Atgriezeniskā saite; saite, kura darbojas tikai tad, ja došanas process ir abpusējs.
Joprojām par vēlēšanu procesu. Radies iespaids, ka daudzi, ļoti daudzi piedalās šajā procesā tikai tādēļ, lai viņiem būtu kārtējais cilvēku bariņš, kuru lamāt un vainot visās nelaimēs. Pat nevēloties redzēt arī tā bariņa sastrādātos plusus. Jo - jebkuras cilvēkus grupas darbošanās rezultāts mēram gan plusos, gan mīnusos. Valstsvīru darbošanās sakarībā - publiskajā telpā tiek likts akcents tikai un vienīgi uz šo valstsvīru darbošanās rezultātā radušamies kādiem mīnusiem. Man, tīri ziņkārības pēc, gribētos palasīt arī par kādiem puspunktiem šajā darbošanās procesā.
Kaut gan, var jau būt. Tie, kuriem tie amatvīri un amatsievas visu laiku ir melni un nekādi, tie laikam nevīžo pat savu durvju priekšu sakopt. Tie laikam gaida, ka tie valsts amatu darboņi skraidīs pa "pagastu" katram iedzīvotājam māju sakopt un puķu dobi izravēt.
Viss ir slikti un viss ir nekā? Hm. Vai tiešām VISS? Arī tas, ka esi dzīvs, bērni veseli un mazbērni pa pagalmu skraida? Slikti ir, ka saule lec un reizēm naktīs lietus nolīst? Hm.
Viena vieta uz brieža vēl brīva.
Kaut kā tā.
Kamēr mēs esam dzīvi, tikmēr - visādi un viskautkas var būt.
Un - kārtējo reizi atkārtoju - varas nāk un iet. Cilvēki un zeme paliek. Ja ir skumjas par aizgājušo varu, jaunā nepatīk? Mēdz gadīties. Tikai normāli. Tikai jāsaprot pašam kā rīkoties, dzīvot jaunajos apstākļos. Piemēroties vai doties pasaulē to aizgājušo varu meklēt.
Katrai varai savi noteikumi, kurus jāsaprot un jāmēģina ar tiem sadzīvot/nesadzīvot. Ja, jaunajai varai nākot amatā, nekas būtisks nemainītos - tad jau tā nebūtu jaunā vara. Tikai tās pašas, iepriekšējās, turpinājums un kopija. Nekā jauna, nekā interesanta.
Labi, pavāvuļoju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru