Par vēlēšanām padomju laikos, ko atceros

Dēls palūdza atmiņu drisku par vēlēšanām padomju laikos. Uzrakstīju, aizsūtīju. Un pēc tam - un kāpēc arī ne? - ielieku šeit.

****

Atceros, ka bija vairāk laikam to vēlēšanu iecirkņu, nekā tagad. Jo vismaz Rīgā bija daudz vairāk cilvēku nekā tagad.

Bija tikai komunistiskās partijas saraksts; vēlēja nevis par partiju kā tādu, bet gan par kādiem konkrētiem kandidātiem. Galvenais, ka tas vēlēšanu papirkins tapa iemests vēlēšanu urnā. Neatkarīgi no tā, vai par vai pret to kandidātu. Rezultāts vienalga bija 99,99 %.

Vēlēt vajadzēja tikai un vienīgi tajā vēlēšanu iecirknī, kuram bija “piekabināts”. Ja kaut kādu iemeslu dēļ vēlēšanu dienā nevarēja konkrētajā iecirknī novēlēt, bija jāņem kaut kādas atļaujas vēlēt citur. Vismaz atceros, ka vienu reizi tā mani vecāki bija darījuši. Tajos konkrētajos vēlēšanu iecirkņos bija saraksti ar uzvārd

Principā, no tā vai cilvēks aizgāja vai neaizgāja novēlēt, galarezultāts nemainījās. Bija 100% novēlēti ar ievēlētajiem 99,99%.

Man klasesbiedrenes, kuras bija bikuci vecākas par mani, stāstīja, ka viņām, kad viņas, sasniegušas 18 gadu vecumu pirmo reizi devušās vēlēt, vēlēšanu iecirknī puķi uzdāvinājuši. Es savā pirmajā vēlēšanu reizē arī biju sacerējusies puķi dabūt. Bet nekā – nedabūju un jutos vīlusies.

Priekš manis bija zināms brīnums un neierastums, kad, sākoties Atmodai, pirmajās tā laika vēlēšanās, bija ne tikai komunistiskās partijas saraksta kandidāti, bet arī Tautas Frontes saraksts. Kad parādījās iespēja izvēlēties no diviem vienu.

Katrā gadījumā – padomju laika vēlēšanas tāds ķeksis vien bija un nebija tā azarta un ieinteresētības, kas tagadējo vēlēšanu norisēs. Padomju laikos – vēli vai nevēli, rezultāts vienalga jau zināms. Tagad – ir aizraujoša intriga līdz pat pašām balsu skaitīšanas beigām.

Pie viena. Tas deputātu bariņš, kurš tapa padomju laikos savēlēts – nu, tas “gaisu neradīja”, jo visu un visu laiku lēma amatos sēdošie funkcionāri. Deputātu pienākums bija reizi kaut kādā termiņā kaut kur savākties un draudzīgi aplaudēt runātājiem reizēm izsakot ko paužot tēmas pirmā runātāja stilā un tā atbalstam.