Var jau būt, ka šis ieraksts sanāks kā neliela šīs galda spēles pareklamēšana. Ceru, pārdzīvosiet.
Aizdevos vakar nedaudz ieviesoties pie dēla. Viņš par spēles iegūšanu savā īpašumā jau bija informējis Facebook vietnē augusta beigās. Tad nu viņš izvilka to no plaukta un trijatā - es, dēls, dēla sieviete - vienu tūri izspēlējām.
Diezgan ilgu laiku nebiju spēlējusi galda spēles; viss kas cits "saskrējis" darāmais bija, un kaut kā nesanāca...
Bija interesanti, kā puika teica (un kaut kad iepriekš viņi ar sievieti bija spēli spēlējuši divatā), ka esot daudz interesantāk spēlēt, ja ir vairāk kā divi spēlētāji. Tiesa, kaut kā sapināmies un nesanāca šajā tūrē sasniegt to rezultātu, kāds tika plānots šīs tūres izskaņā. Proti, spēles noteikumos ir minēts, ka spēlējot spēlētājiem jāsasniedz konkrēts mērķis; kā šis mērķis tiek sasniegts - spēlētāju pašu ziņā un prasmēs. Acīmredzot, mēs kur "šķērsām auzās ieskrējām".
Bildēs, ceru saskatāms būs, sarkanie spēles kauliņi simbolizēja padomju karaspēku, melnie - vāciešus, zaļie - latvieši. (Ja kas, vienā bildē ir dēla sievietes tarantuls, kurš caur sava terārija sienu dusmīgi vēroja uz galda notiekošo).
Vispār, ir vērts iegādāties. Jauki aizpildīsies garie ziemas vakari ģimenes lokā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru