No paša rīta drusku pabildēju rīta saulaino dienu dēla mājas pagalmā. Pēc ap pusdesmitiem kopā ar dēlu aizdevāmies uz Ludzu lietas kārtot. Īsti daudz laika tas neprasīja - drusku virs divām stundām. Pa burzmu aprunājāmies, ka rītu, svētdienā, būtu visiem būtu izdevīgi, ka mēs ar Tomu uz mājām braucam. Tik tālu jau skaisti, tik iepriekš jau biju apskatījusi loģistiku no Pildas uz Ludzu, lai tālāk uz Rīgu tiktu. Ar autobusu sarakstu galīgs čau. Svētdienas dienā tie autobusi no miesta uz Ludzu dodas vai nu 7.00 no rīta, un tad mētājies kā nepiesieta govs pa pilsētu līdz kādam sakarīgam transportam Rīgas virzienā, vai 17-os ar astīti, kad nu nekā, pat caur Rēzekni nekā.
Ar puiku Ludzas autoostā jau bijām uz 12.30 apmēram. Izvēle - vai 13.20 garo maršrutu ar aprēķinu, ka Pildā esam 15.05 (tā pēc saraksta) un tas ir tas autobuss, kurš izmet garo loku un pildēniešus uz Ludzu ved. Otrs variants - mētāties pa Ludzu līdz 15.00, kurš ir īsais variants. Izvēlējāmies garo. Siltumā un ainava aiz loga.
Te nu sanāca telefoniskā shēmošana mūsu rītdienas braucienam uz Rīgu. Galarezultātā - tapa piezvanīts ap 14.10 Tomam, lai viņš sapako savas un manas mantas un kājo ar visu kravu uz autobusu un braucam tad caur Ludzu uz Rīgu. Teorētiski varējām paspēt uz vilcienu, ja izkāptu relatīvi taisnākā vietā uz dzelzceļa staciju. Man "nebija iekšās". Galarezultātā - Ludzā pagaidījām minūtes 40 un aizbraucām līdz Rēzeknei, tur apmēram stundu nācās uz Rīgas autobusu gaidīt.
Bet nu mājās esam.
Dēla pagalmā un Ludzā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru