Kamerlarps Heist

Aizvakar paīdēju, ka ilgi neesmu piedalījusies nevienā larpā un kabineta spēlē jau gadiem ilgi. Tomēr vakar brīnms notika un es vienā tādā pasākumā piedalījos. Tas bija kabinetlarps, kuru tā rīkotājs Gints Halcejs (Romanovskis) jau iepriekš bija izreklamējis feisbukā.

Larps bija bezmaksas pasākums.

Organizators bija ieplānojis vienu un to pašu spēli rīkot dienā divas reizes - 11:00 un 16:00. Par cik pēc plānojuma tam vajadzēja norisināties četras stundas no uzdevuma saņemšanas līdz uzdevuma atrisinājumam. Es piedalījos spēlē, kas bija ieplānota uz 16:00. Kā vēlāk izradījās, tā bija vienīgā no ieplānotajām tās dienas spēlēm, jo uz 11:00 neieradās nepieciešamais spēlētāju daudzums, kaut bija solījušies. No septiņiem ieradušies esot trīs, kas nebija pietiekams kvorums spēles norisei. Mēs ieradāmies četri un kopā ar vadītāju bijām pieci. Un spēle notika.

Larpi un kabineta spēles

Jau gadiem ilgi nepiedalos larpos un kabineta spēlēs.

Raksto par vienu larpu var izlasīt portālā Delfi.lv.

Vienkārši tā ir naudietilpīga izklaide. Un naudas šai izklaidei - vaļaspriekam man šobrīd nav. Ir citas prioritātes. Tomēr zinu, kolīdz atrisināsies visas manas problēmas - gan darba, gan finansu, gan dzīvesvietas - es atsākšu līdzdalību šajos pasākumos.

Tie aizrauj un fascinē kaut vai ar to vien, ka ir iespēja uz dažām dienām līdz nedēļai izrauties no ikdienas rutīnas un nokļūt citā pasaulē, atpūsties un sastapt domubiedrus.

Par reklāmām savā blogā

Protams, mans blogs nav tik akūti populārs, kā pirmsākumos cerēju, bet esmu iespējosi iespēju rādīt reklāmas savā blogā tādā līmenī, kā nu spēju saprast tās instrukcijas reklāmvietas nodrošināšanai un pelnīšanai ar tām. Redzēs, kā un kas sanāks. atspējot jau var vienmēr. Ar reklamēšanu ceru palielināt popularitāti.

Pigori internetā

Pirms rakstu ko tālāk, lūdzu komentētājus tomēr kaut kā kategorizēties, lai ir skaidrs, ka saruna notiek ar puslīdz reālu interneta būtni nevis ko botveidīgu. Kā tas ir noticis komentāros manām pārdomām par sabiedrisko transportu. Piekritīsiet, ka Anonīms komentētājs ir kaut kas ļoti stiepts un bezveidīgs. Grūti uztvert Anonīmu viedokli.

Internetā var atrast visādus prikolus. Pagaidām par diviem šādiem pigoriem.

Vispirms Divi idioti skatās Ugunsgrēku.

Drusku par varu, politiku un pārējo, kas šeit notiek

Reiz jau pieskāros šim jautājumam savā sīkrakstiņā Varā esošie. Gribu nedaudz izvērst tēmu.

Vispirms manas pārdomas par izskanējošo Lembergu. Negribu runāt neko sliktu un iedziļināties tajās juridiskajās finesēs kas ap viņu un viņa sakarībā jau vairākus gadus izskan masu mēdījos. Laikam jau viņiem taisnība, kaut kur savās darbībās viņš ir pārkāpis likumu. Un tomēr nav ņemts vērā Lemberga fenomens. Viņš taču ir Ventspils mērs visus šos neatkarības gadus un par Ventspils galvu kļuva jau padomju laikā. Viņam ir izdevies noturēties šajā amatā - vēlētāji tomēr ir viņa pusē. Jo pilsēta ir sakārtota par spīti tam, ka laikam jau arī sevi neaizmirst. 

Mans iespaids par visu to ņezgu ap viņu - varā esošie ir skaudīgi par to, ka to naudiņu, ko Lembergs tērē pilsētas vajadzībām, viņš neiegrūž augstākstāvošo indivīdu kabatās. "Kāpēc Ventspilij? Dod man!"

Ja visi mūsu banānu republikas pilsētu, miestu, pagastu tēvi sekotu viņa piemēram savā pārvaldīšanā uzticētās teritorijas sakārtošanai un uzlabošanai, dzīve kļūtu skaistāka. Var jau būt, kad tad tiesvedībai arī būtu ko darīt vai arī mute aizvērtos no neziņas - ko lai nu dara?

Tagad nedaudz par izglītību.

Deivids Sušē

Kad nolēmu uzrakstīt par savu iemīļoto britu aktieri Deividu Sušē, vispirms ieskatījos vikipēdijā. Diemžēl tur informācija par viņu ir visai skopa. Plašāka informācija par aktieri ir portālā kasjauns.lv, Tiesa, raksts ir pavecs - 2012.gada.

Man viennozīmīgi šis aktieris asociējas ar Erkilu Puaro. Laikam jau visas sērijas par šo Agatas Kristi radīto beļģu detektīvu atrodamas Youtubē. Manis dotajā linkā uz YouTubi ir apkopotas gandrīz visas sērijas par Erkilu Puaro. Filmas ir krievu valodā.

Sieviešu jautājums

Gribētu pafilozofēt par pārspīlēto feminismu, kas ap mums gaiso pēc noklusējuma. Vismaz mūsu reģionā. 

Visā pasaulē sievietes algotu darbu ļoti bieži apvieno ar mājas rūpēm - bērnu audzināšanu, ēst gatavošanu, dažādiem ikdienas darbiem mājās. Kur vēl vīrieša "aptekāšana" un pabarošana. Pie kam no algotā darba pārnāk ne mazāk nogurušas par vīrieti un pa ceļam uz mājām caurskrējušas n-10 veikalus, lai sapirktu dažādas nepieciešamas lietas.

Tikai mūsu postpadomju zonā strādājošo sieviešu īpatsvars ir lielāks par mājsaimnieču īpatsvaru pasaulē. Tikai mūsu postpadomju vīrieši aizmirsuši, ka ikdienas darbs mājās arī ir darbs. Smags darbs, kuru ļoti bieži nenovērtē un izliekas nemanām. Jā, veiksmīgas un čaklas sievietes tiek pamanītas sabiedriskajā darbā un dzīvē. Bet mājās? Mūsu reģiona vīrietim liekas norma, ka sieviete noskrējusies un aizkrauta visādiem darbiem, kamēr pats sēž ar aluskausu draugu kompānijā.