Andromēda

2014.gada 11.decembrī beidzu skatīties torentos novilkto seriālu par Herkulesa piedzīvojumiem. Visus manus pukstus un iebrēcienus šī seriāla sižetu sakarībā var atrast šeit caur iezīmi Herkuless, kur pirmā lasāmā ir pēdējā lasāmā.

Skatoties seriālu ieintereresēja galvenās lomas tēlotājs Kevins Sorbo. Izlēmu informāciju par viņu pameklēt māsā vikipēdijā. Un atradu. Tiesa, angliski. Bet ar manām ļoti vājajām valodas zināšanām pietika, lai saprastu viņa filmogrāfiju.

Tādēļ decembrī sāku vilkt fantastikas seriālu Andromēda. Seriāla lādēšanās ilgums manam kompim - 24 stundas. Protams, uz tik ilgu laiku atstāt ieslēgtu kompi un pie tā neko nedarīt ir kaut kā neekonomiski manā skatījumā. Tāpēc vilkšana sanāca pa gabaliņam, pa druskai visu šo dienu garumā. Vakar tikai beidza vilkties. Toties jau iedarbināju arī pārējo divu viņa filmu vilkšanos. Viena būs vienkārši filma, otrs gabals - atkal seriāls.

Bet nu, par Andromēdu runājot. Cik nu saprotu, tas ir fantastikas seriāls, tam ir piecas sezonas, katrā 22 sērijas. Šovakar sākšu skatīšanās maratonu no citiem darbiem brīvajā laikā. Un paredzu, ka laikam jau tāpat, ka Herkulesam, man ik pa brīdim gribēsies redzētā iespaidā izteikties publiski. Tāpēc esmu pieviesusi jaunu iezīmi "Andromēda". Lai maniem lasītājiem būtu vieglāk orientēties manos izteikumos šajā sakarībā.

Visnotaļ iespējams, ka par šo seriālu, pēc tā noskatīšanās un savu n-to publikāciju veikšanas šeit, izveidošu apkopojošu apskatu LFFB lapai. Bet tas vēlāk.

Vēlreiz par Smalko stilu

Pagājušo piektdien jau rakstīju, ka latviešu torentos novilku un skatos seriālu Smalkais stils (Keeping Up Appearances). 

Piecas sezonas un visas latviešu valodā. Tikai vienai piektās sezonas sērijai nebija iztulkot vidus gabals, nācās mēģināt saprast angļu valodā tās frāzes, kuras varoņi runā.

Piedzīvoju nelielu vilšanos - tie, kas komplektēja sērijas ielādēšanai torentos, nebija ietvēruši visas sērijas. Kāds "bariņš" iztrūka. Nebija sērija ar pikniku Vijolītes dārzā, nebija tās divas sērijas, kurās viņi ir uz kuģa... 

Joprojām un vēl joprojām fanoju par šo seriālu. Tipiska situāciju komēdija ar situācijām, kas ir ikdienišķas un pasmaida cienīgas. Un lieliski parāda to, kas var notikt cilvēkam, kurš par varītēm grib būt smalks un augstākas klases, nekā patiesībā ir. Neņemot vērā to, ka jo augstāku stāvokli ieņem cilvēks, jo vienkāršāk viņš uzvedas un uz daudzām lietām skatās piezemētāk.

Patrīcijas Rūtledžas Hiacintes tēlojums ir lielisks. Interesanti, vai viņa joprojām ir pie veselības un spēlē arīdzan? Galu galā seriāls uzņemts pagājušā gadsimta 90-95 gados...

Sveiki vārdadienā

Sēžu pie kompja, malkoju alu un skatos Smalko stilu (Keeping Up Appearances). Ne reizi vien rādīts latviešu tulkojumā latviešu televīzijā. Novilku latviešu torentos ar latvisko tulkojumu. Krievjas torentos ir ar krievisko tulkojumu un tikai pirmajām trim sezonām. Pēdējās divas tur ir oriģinālvalodā.

Man šis seriāls patīk ar savu vienkāršo sirsnību un iespēju aktieriem-pensionāriem "atlaist" un "uztrakot". Varu derēt, aktieri paši, filmējoties šajā seriālā, bija jautri un uz urrā. 

Nekā nopietna, tikai amizantas situācijas kuras, liekas, ir izspēlētas ar garšu un baudījumu.

Man šajā seriālā patīk viss - sākot ar sižetiem un beidzot ar aktierspēli. Un izvēlētajiem aktieriem. Viss liekas tik organiski un dabiski, ka negribas piekasīties. Tomēr - seriāla pirmajā sezonā bija viena aktrise, kura spēlēja Rozi. Otrajā sezonā šī aktrise tika nomainīta ar citu. Abas Rozes - labas un lieliskas, kaut arī otrā ir smukāka.

Patlaban esmu tikusi 4.sezonā, kopā ir piecas sezonas.

Bez nosaukuma

Visu laiku velk uz filozofiju

 Kaut kāds bezsakars iestājies. Un dienu apnicīgais "ko gan sadarīt? Viss apnicis...". Pārejas posms starp ziemu un pavasari, kaut arī aiz loga vēl tikai februāris. Toties dienas pastiepušās garumā un gaisma jau ataust ap 7-iem no rīta.

Tiesa, vēl joprojām strādāju pastā un rīta celies ir aizpildīts līdz apmēram 11-iem - 12-iem. Pēc iestājas apsīkums. Vairs nenogurstu, tik piecelties grūši. Piecos no rīta pat man - cīrulim pēc iedabas - ir pagrūti piecelties un doma, ka mega lūziens nāk jau ap 7-iem vakarā - tas var izbesīt. Ja būtu kas sakarīgs ar nepilnu noslogojumu vietā, uzreiz nomainītu. Kaut arī pasta darbinieku kolektīvs ir labs, darbs vairs kaulus nelauž.

Pauzēs starp mājās darāmo skatos YouTubē vecumveco seriālu "Detektīvaģentūra "Mēnessgaisma"". Mļīgs. Un Brūss Viliss vēl ar matiem un kārns. Nē, īpaši resns viņš nekad nav bijis, bet tajā aģentūrā viņš ir krietni tievāks, nekā vēlāko gadagājumu filmās. Lakam ar to seriālu izlauza sev ceļu filmu industrijā.

Seriālu vērs skatīties kā atpūtas gaau, kas neprasa dziļu domu meklēšanu un jēgas arīdzan meklēšanu. Daudz naivisma. Un "tā nemēdz būt cilvēku attiecī`bas" noskaņas. Bet tas netraucē.

Atgriežoties pie Hobita - vēl filmā palika neatbildēts jautājums par to, vai tas lielais dārgakmens tika atdots rūķiem vai nee un kas vispār ar to notika. Kā arī visai jocīgi izskatījās varoņi ne pārāk siltās drēbēs kustamies brīvi un nepiespiesti vietā, kur ūdens sasalis ledū. kas visnotaļ norāda uz mīnusiem apkārtējā gaisa temperatūrā.

Hobits

Kad še nedaudz pieminēju to, ka esmu redzējusi Hobita 3 daļu pat vēl pirms oficiālās pirmizrādes, negribēju nedaudz pirms laika izteikties par redzēto. Tagad jau, kad nu visi interesenti šo Hobita daļu ir noskatījušies ne reizi vien, varu izteikt arī savu viedokli un nebūs spoilerēts.

Vakar latviešu torentos novilku un noskatījos krieviski iztulkoto šo filmu. Toreiz, kad decembrī to skatījos, mums nerādīja tulkoto variatu; bija jāskatās angliski. Bet man ar angļu valodu iet pustreši un pavāji. Tagad noskatījos man saprotamā valodā (štrunts, ka krieviski, bet to es pārvaldu ļoti brīvi). Gribējās jau saprast, par ko tad varoņi runā, lai varētu pilnveidot savu viedokli.

Protams, es, tāpat kā visi Tolkīna fani, lamājos reizēm sevī un reizēm skaļi par plānas grāmatiņas izstiepšanu trijās, vairāk kā divas stundas garās daļās. Ja Gredzenu pavēlniekā filmas trīs garās daļas bija motivētas ar izejas materiāla daudzumu - trim bieziem sējumiem, tad šeit nu šīš motivācijas pietrūka. Toties bija iepītas lietas, kuras, kā man teica, oriģinālā - grāmatā Hobits jeb turp un atpakaļ - nemaz nebija. Kaut vai rūķa un elfu sievietes mīlas pieskāriens.

Atkal nedaudz filozofijas jeb atkal par to pašu

Nedzaudz atgriežoties pie vakadienas tēmas par nekurienes malu.

Iepriekšējais ieraksts tapa uz "murrā! cik cool!". 

Tagad esmu nedaudz nolaidusies uz zemes un apdomājusies. Pie viena sapratusi dažas nianses. Pirmais, ko sapratu - es gribu mosties tad, kad mans bioloģiskais pulkstenis tam ir nobriedis, nevis kad zvana modinātājs (nu, ar nu ļoti retiem izņēmumiem). Otrkārt, es laikam īsti neemu ar mieru ilgstoši celties ap pieciem no rīta tikai tādēļ, ka sešos sākas darbs. Darbs, no kura pārrodos ap 11-iem - 12-iem un teorētiski visa atlikusī diena ir manējā, bet prakiski esmu izmuļļāta un neko īsti bez sevis piespiešanas vairs nedaru. Goldija nekurienes vidū es sapratu, ka man tā relaksācija pēc triju mēnešu darba ir nepieciešama ilgstošākā laika periodā, nekā viens vai divi vīkendi.

Tiesa, pagaidām nespīd nekas reāls tāds, kura dēļ būtu iespējams mainīt esošo situāciju.