Dievturu sadraudzes izdevums, 1966.gads, ASV
Šo grāmatu izlasīt man ieteica Arturs Vaišļa. Sameklēju bibliotēkā, precīzāk - Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenajā korpusā Rīgā, Brīvības ielā 49/53.
Grāmata lasās samērā pagrūti, ir jāpierod pie dažu, mūsdienas, Latvijā savādāk izrunājamiem un rakstāmiem vārdiem. Kaut arī grāmatas 2 izdevuma pēcvārdā minēts, ka ir rediģēta valodas rakstība atbilstoši jaunlaikam. Bet tā jau laikam ir - jebkura valoda ārpus tautas pamatvalsts teritorijas zināmā mērā iekonservējas tādā formātā, kādā tās būšana bijusi uz to brīdi, kurā diasporas pārstāvji emigrējuši no pirmdzimtenes (ja tā var izteikties). Valoda attīstās, pilnveidojas tikai etniskajā dzimtenē esot. Un šis vērojams ne tikai latviešu valodai. Zinu arī citu tautu valodu stāvokli. Piemēram, korejiešu valodai.








