Linki par vēsturiskām un ne tikai tēmām. Jau esošā kārtējais papildinājums

Turpinu "savākt" visu, kas "patrāpās ceļā". It īpaši vēsturiskās tēmas. Un atkal - linki būs noteikti, bet par saviem papildkomentāriem - neesmu droša, ka uzradīsies.

1. Ceļotājs Kārlis Bardelis - sasniedzis 6 Ginesa rekordu grāmatā ierakstītus rekordus
2. Padomju kara tribunāls piesprieda nāvessodu latviešu izcelsmes PSRS militārajam darbonim. Kāds varbūt man teiks, ka tos latviešu izcelsmes darboņus, kuri darbojās PSRS kādās nebūt struktūrās, - tos nevajadzētu pieminēt. Bet te atkal - tautas vēsturi, pat katra cilvēka individuālo vēsturi veido labā un ne gluži labā mijiedarbība. Tikai pluss jebkurā skatījumā neveicina attīstību. Tāpat, kā "vienpersonisks" mīnuss.
3. Grāmata, kurā romāna veidā skar tādu padomju laika lietu, kā 101. kilometrs. Par to, kā kādu sodu izcietušajiem bija liegums apmesties uz dzīvi kādas pilsētas teritorijā, tuvākais atļautais - 101. kilometrs aiz pilsētas robežām.
4. Par murgu kas toreiz nenotika, pašlaik notiek mazākos apmēros un savā ziņā modificēti.
5. Samsung sadarbojas ar latviešu modes zīmolu
6. Interesanti par kartupeļu vēsturi
7. Varētu būt interesanti - par riepu vēsturi
8. Kāpēc cilvēki joprojām tic plakanai Zemei? Teksts krievu valodā. 2017.gada raksts.
9. Raksts par kaujām Kurzemes katlā.

Septiņu sēriju mākslas filma: Ilgais ceļš kāpās

Zinu, ka filma tapa ierunāta divās valodās - latviešu un krievu. Meklēju iespēju noskatīties latviski ierunāto variantu. Diemžēl tas, ko atradu FILMAS.LV, bija tikai informējošs materiāls. Minētajā vietnē ne visas filmas ir iespējams noskatīties. Var jau būt, ka tas kaut kādā mēra saistīts ar autortiesībām. Līdz ar to skatījos YouTubē to, ko tur izlika Krievijas puse krieviskā ieskaņojumā.

Sēriju anotācijā uzrādījās filmas izlaišanas gadi - 1980. un 1981. Var jau tā būt, bet es atceros filmas uzvaras gājienu pie skatītājiem vēlākos gados. Pie viena tajos vēlākajos gados tika publicēts scenārija grāmatas varianta ar fotogrāfijām, kadriem no filmas.

Par pašu filmu. Savā ziņā uzdrīkstēšanās. Ne tik liela uzdrīkstēšanās, kā filma Es visu atceros, Ričard! (Akmens un šķembas), bet tomēr uzdrīkstēšanās. Stāsts par zvejniekciema cilvēkiem gadu retrospekcijā. No Ulmanlaiku pašām beigām cauri Otrajam pasaules karam un pēckara gadiem ar nelielu piesitienu pašās beigās 1970-jiem gadiem. Samērā patiesi cilvēkstāsti. Gan par tiem, kuri bija par padomiju, gan par tiem, kuriem tā padomija likteņus salauza visai nežēlīgi. Ieskaitot izsūtīšanu un Sibīriju. Un pie viena stāsts par mīlestību, kura iziet laikam cauri un nesalūst.

Cilvēki un masu pasākumi

Tāds nedaudz "IK?", novērojumi un nelielas pārdomas sakarībā ar pasākumiem, kuros iesaistīti nu ļoti daudz cilvēku. "Kājas aug" šīm pārdomām laikam jau no relatīvi nesen redzētajām publikācijām feisbukā par laikam jau Šlesera rīkoto pasākumu ar devīzi "Atlaist Saeimu!". Un varbūt vēl kaut kur tīmeklī minētām publikācijām tēmā. (Pēdējam gan īsti avotu nepiedošu, kaut kā piemirsies - kurā vietnē).

Atceros lasījusi pārsteigumu, ka uz mūsu hokejistu sveikšanu šī gada 29.maijā pie Brīvības pieminekļa sapulcējušies cilvēku tūkstoši, bet uz "Atlaist Saeimu!' tāds drusciņš vien bija. Cilvēkiem vajagot tik izklaides, bet uz nopietnām lietam nevarot "savākties".

Tad nu te sakas manas domas. Un uzsveru - tik mans vērtējums. Un esmu gatava diskusijai. Argumentētai, nevis saukļveidīgai.

Man patīk iekrāt demotivatorus

Taisnīgums elementārais

Šoreiz par mūsu attieksmi pret LGBT. Nē, es neslavinu vai jel kā atbalstu. Esmu neitrāla no cikla "Katrs SAVĀ guļamistabā "izšuj krustdūrienus" tā, kā pašam ērtāk un patīkamāk". Un nerunāju par "virinātājiem", izvarotājiem vai mazu bērnu pavedinātājiem. Un vēršos pie tiem, kuri savos izkliedzienos ir par "tradicionālām" vērtībām.

Sākšu ar to, ka LGBT personu kopskaits uz pasaules iedzīvotāju kopskaitu kopumā ir neliels daudzums. Meklēju internetā kādu aptuvenu procentuālo sadalījumu, bet neatradu. Var jau būt, ka slikti meklēju. Ja kādam ir pieejama šāda informācija, padalieties lūdzu.

Pa punktiem tas, ko gribu pateikt:

1. LGBT  neskraida pa jūsu guļamistabām "dzīvi mācīt", viņi ko klidzinās savā nodabā, savas guļamistabas pasaulītēs. Un publiskā sfērā ir inženieri, grāmatveži, zemnieki. Vispār viss kas cits, tikai ne "guļamistabas sportists". Labi, šī kopiena reizi gadā iziet savos gājienos, bet tas ir REIZI GADĀ.
2. Visas nebūšanas pasaulē - slepkavības, izvarošanas, karus utt., utml. - "sastrādājuši tieši "tradicionāļi". Arī karu Ukrainā, starp citu, uzsāka tieši "tradicionāļi". Un karš tur velkas ne jau dažas, LGBT gājiena laikam līdzvērtīgas laika ziņā, stundas.

Un tad nu jautājums "tradicionāļiem":

Jūs esat par tiesībām ložņāt pa svešām privātām telpām - guļamistabām? Jūs esat par nejaucībām visādām? Jūs esat par karu Ukrainā? Ja jau par "tradicionālām" vērtībām, tad jau laikam arī par šo. Par cik, uzsveru, ne jau LGBT kopiena, netradicionāļi, "taisnās rindās" visādas negācijas izraisa. Un vēl mazāk karus, un vēl mazāk Ukrainas notikumus.

Kaut kā tā. Un mētājiet spilvenus cik uziet. Liekulības fakts no tā nekādi nepazudīs.

"Gribu bērniņu!"

Šoreiz nedaudz cits rakurss tēmā par bērniem. Tikai un vienīgi mans viedoklis. Kuru var apstrīdēt, ja nu kas.

Es šoreiz "izplūdīšu" par tiem gadījumiem, kad par bērniņa dzemdēšanu sāk aizdomāties sievietes vecumā 40+.

Uzreiz informēju, ka tad, kad savos 26 gados palaidu pasaulē pirmo un vienīgo dēlu, tiku dēvēta  par vēldzemdētāju un uz mani skatījās nedaudz piesardzīgi, jo bija iespējamas visādas komplikācijas. Kaut arī pati "tikšana pie bērna" jau bija saistīta ar zināmu komplikāciju - 5 no 9 mēnešiem vārtījos slimnīcas palātā saglabājot grūtniecību. Jo visām citām grūtniecībām bija tendence beigties ar spontāno abortu grīnos grūtniecības termiņos.

Atgriežoties pie tēmas aizsākuma.

Rakstniece Anna Brigadere

Laikam man no sevis sanāks pamaz ko rakstīt. Atceros, ka informācija par šo rakstnieci un viņas daiļradi bija padomjgados skolā literatūras stundās apgūstamās mācību vielas klāstā, bet... Bet ne ar ko īpašu laikam jau viņa nav palikusi atmiņā.

Iedošu dažus linkus ar to, ko sameklēju internetā:

1. Tas, ko "izdod" vikipēdija
2. Raksts blogā Kazhes pierakstu burtnīca
3. Te vēl - meklēju internetā kādu sarakstu ar viņas atstāto literāro mantojumu un atradu šo. Tiesa, raksts nedaudz "pārklājas" ar jau iepriekš dotajiem linkiem tajā ziņā, ka, papildus literāro darbu nosaukumiem, raksta pirmā daļā minēta arī autores biogrāfija.

Pie literatūras saraksta varu kā papildinājumu izteikt. Autores lugas Sprīdītis ekranizāciju laikam jau daaaaudzi redzējuši. Luga Maija un Paija arī ir ekranizēta. Kā "pa miglu" nāk prātā lugu Lolitas brīnumputns un Princese Gundega un karalis Brusubārda iestudējumi Rīgas Pionieru pils teātrī (Rīgas Pionieru pils bija "iekortelējusies" tagadējā Prezidenta pilī). Diemžēl pašus uzvedumus kā tādus īsti neatceros, atceros faktu.