Nīderlandē šodien

Kā es apskaužu, skatoties šodien pa logu.

Un šodien viņiem tur katram darbiniekam šitādus brīnumus dalīja.

Bildes no Ķīpsalas izstādes

Izstāde Ķīpsalā

Ilmārs Bite mani uzaicināja apmeklēt izstādi Ķīpsalas izstāžu centrā. Viņam bija 2 ielūgumi uz šo izstādi.

Izstāde aizņēma abas  Ķīpsalas halles. 

Savu ekskursiju sākām ar otro halli. Tā bija bāztin piebāzta ar dažāda veida motocikliem, kvadrocikliem, dažādām laivām un jahtām. Kā arī nedaudz makšķerēšanas piederumi un tērpi, kas nepieciešami še pārstāvētajiem transporta līdzekļiem. Un, kā jau visur citās izstādēs saldējuma tirgoņi. Bet - telpa piebāzta ar izstādāmo preci, apskatītāju daudz. Sajūta kā Centrāltirgū pusdienas laikā. 

Pirmās halles pamatmasu aizņēma dažādu izmēru un firmu velosipēdi. Otro zāles daļu aizņēma kaut kādas sportiskās aktivitātes, kuru ideju tā arī nesapratu. 

Katrā gadījumā abas telpas bija bāztin piebāztas ar viskautko. Redzēt bija daudz ko, bet traucēja burzma ap to visu. Kā arī tas, ka viena maza pudelīte pepsikolas maksāja pusotra eiro. Cenas ahūnas.

Ilmārs jau beigās teica, ja nebūtu piespēlētas šīs brīvbiļetes, nemaz neietu skatīties. Par sevi nemāku teikt. Nezinu.

Dažas pārdomveida ziņas

1. Ir trīs raksti, kuri zināmā mērā vairs nav aktuāli, bet joprojām izspīdinās pirmajā lapā kā popolārākie raksti. Es sen vairs nebraucu sabiedriskajā transportā "pa zaķi", godīgi vadītājam uzrādu savu invaliditātes apliecību un saņemu biļeti ar trim nullēm. Pat zināmā mērā esmu Rīgas satiksmei pamazām atmaksājusi savus parādus par neapmaksātiem braucieniem. Es sen vairs nemeklēju dzīvesvietu Imantā, man zināmā mērā tā jau ir atrasta. Es sen vairs nemeklēju vīrieti - sponsoru. Esmu sapratusi, ka man to nevajag. Nu, sponsors noderētu, bet vīrietis kā tāds mani jau kādu laiku neinteresē. Ir citas problēmas risināmas. Pēc šiem rakstiem ir sekojuši daudzi citi strīdīgi raksti, kas diemžēl nav iekļuvuši visvairāk lasītāko rakstu topā.

2. LFFB mājas lapa ie ieguvusi jaunu dizainu, kurš ir darba procesā un šim dizainam vēl nav meklētāja. iemžēl. Vasarā darbs pie lapas atsāksies un gan jau meklētājs arī uzradīsies. Pagaidām ir jāškirsta lapas un jāmeklē raksts, kas ir nepieciešams. Var darba atvieglināšanai izmantot Rubrikas vai Kategorijas. Diemžēl neesmu pārbaudījusi, vai manā blogā norādītie linki noved pie vajadzīgā raksta mājaslapā. Ja kāds, šķirstot manu blogu, uzduras šādam, salinkotam rakstam, kur links nedarbojas, lūdzu ziņojiet. Pārlinkošu. Pašai iet cauri saviem rakstiem un pārlinkot linkojamo - pagaidām nezinu, vai kādu tas interesē.

3.  Joprojām esmu projektveida darbu meklējumos. Ja kādam kas interesants pa ceļam uzrodas, lūdzu dodiet ziņu. Izskatīšu visus variantus. Tiesa, sanitārā grāmatiņa vēl nav nokārtota, to darīšu no tuvākās pensijas, Vai pirmās algas, ja atradīsies piemērots darba,

Vēl mazlietiņ no Nīderlandes

Tie ir savvaļas putni, kas nākot pavisam tuvu cilvēkiem un tāpat kā mūsu pīles, gatavi ēst no rokām. Un vēl viens narcišu lauks. 

Apskaužu nīderlandiešus - tur ir siltāks, nekā pie mums un nekāda pieteikuma sniegam.

Mazliet atmiņu - mani padomjlaiki

Varbūt daudzi mani lamās par padomjlaiku idealizāciju. Nezinu. Bet ceru, ka komentāri būs.

Mans jaunības un auru laiks iekrita tajā laika posmā, kad panku laiki padomijā bija beigušies, bet vēl nebija iestājies to jauniešu laiks, par kuriem stāstīts Podnieka filmā Vai viegli būt jaunam.

Kā visi tolaiku bērni no trīs gadu vecuma gāju bērnudārzā, pēc tam parastā skolā. Tiesa, vienu mācību gadu nomācījos skolā ar skoliozi (mugurkaula deformāciju) slimiem bērniem. Pēc viena mācību gada šajā skolā atgriezos parastā skolā, jo mācoties un citādi darbojoties ar tur piemērotām metodēm manam mugurkaulam palika sliktāk, nekā bija pirms tam.

Darbojos literārajā pulciņā Pionieru pilī - tagadējās prezidenta rezidences vietā tolaik bija telpas dažādiem bērnu aktivitātes pulciņiem. (Šogad maijā Muzeju nakts ietvaros bija visai nostaļģiski iziet cauri tām telpām, kuras tika rādītas publikai. Daļa skolas gadu palikuši šais telpās. Un liels pārsteigums bija iebūvētais lifts šajās telpās - joprojām liekas, ka ēka ir tik kompakta, ka liftam tur nevarētu atrasties vieta, tomēr restauratori atrada vietu,) Uz pulciņu aizgāju draudzenei līdzi un tā arī kompānijas pēc tur nodarbojos visus skolas gadus, biju par pārsteigta, ka mani dzejoļi republikāniskajos konkursos ieguva kaut kādas vietas, jo turpmākā dzīve tomēr nesaistījās ar literāro darbību.

Bērnības un jaunības laiku izklaides? No sākuma pagalms, lielākos gados kino, teātris, grāmatas. Jūrmalu vasaras periodos mēs ar draudzenēm bijām "apsēdušas" - patika peldes jūrā, pastaigas pa Jomas ielas kafejnīcām - sula un bulciņa - ko tad vēl? 

Pārdomu raibumi

Laikam jau esmu apnikusi ar savām pārdomām, bet tomēr turpinu tās rakstīt. Lasītāji tomēr ir, un šad tad atsaucas kādā komentārā. Tātad:

 1. Šorīt pirmo reizi šajā mājā pamodos izgulējusies un apmierināta ar miegu, kurš bija pilnvērtīgs. Šāds, pilnvērtīgs miegs man pēdējo nepilnu triju gadu laikā ir labi, ja trešo reizi. Visu laiku pat miegā prāts ir bijis aizņemts ar kaut ko. Kā rezultātā pamodos neizgulējusies un miegojos visu dienu. Pat trīs krūzes kafijas nepalīdz pamosties.

2. Pie dēla joprojām čemodānu noskaņojums, jo visas mantas nav izpakotas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav kur viņas likt. Dēla tēvs jau kuro nedēļu atliek braucienu uz Rīgu lai izšķirotu esošo mantojumu. Par drēbēm nevaru spriest, bet liela daļa grāmatu varētu saraksta veidā ievietot šeit un mēģināt piedāvāt par mazām naudiņām. Tās grāmatas, kas man vēl palikušas māsas dzīvoklī - tās šķirošu vai nu vasarā, kad viņa atbrauks atvaļinājumā, vai arī rudenī, kad māsa atbrauks pārziemot.

3. Joprojām meklēju projekta veida darbiņus ar brīvu darba režīmu un bez garām darba stundām, kas jāpavada kantorī vai kādā citā vietā. Garās darba stundas pagaidām nepavilkšu. Ja kādam ir idejas, neatteikšos uzklausīt un varbūt pat veienoties.