pirmdiena, 2018. gada 9. aprīlis

Avon Cosmetics

Kārtējo reizi pierādījās ka esmu zoss. Gāju uz darba pārrunām, pat īsti nezinot, uz kurieni eju. Bet visu pēc kārtas.
Pagājušo nedēļ' nosūtīju savu CV izlasot sludinājumu, ka firmai vajag divas sievietes darbam divas reizes nedēļā. Par nožēlu nepaskatījos, kas tā par firmu, atcerējos vienīgi, ka firma atrodas Zemitānu ielā 1. Un tas ir praktiski pie Zemitānu tilta. Vēl nodomāju, ka ja mani pieņems darbā, nebūs tālu no manām pašreizējām mājām. 
Man, kā par brīnumu, atzvanīja un paskaidroja, ka kantoris atrodas ēku kompleksā kas saucas Zemitānu centrs un atrodas A korpusā. 
Nākošā dienā pameklējos ss'ā lai saprastu, uz kurieni tad esmu sūtījusi savu CV. Tā arī nespēju atcerēties kurā darba piedāvājumu sadaļā biju šo sludinājumu redzējusi. Nolēmu paļauties uz gadījumu.
Tomēr tas man netraucēja šorīt no dēla telefona piezvanīt uz turieni un noprecizēt kur to kantori tajā korpusā atrast. 
Kad tur šodien nonācu, pirmais, ko pamanīju - Zemitānu centrs atrodas Zemitānu ielā 6, nevis 1, kā biju iedomājusies. Nu, mazliet nokļūdījos, piedodiet. 
Kad nonācu līdz vajadzīgajām durvīm, aiz kurām atrodas ofiss, uzmanīgi izlasīju uzrakstu uz durvīm, kas vēstīja ka tas ir kosmētikas formas Avon Cosmetics kantoris. Kaut arī par šādas firmas eksistenci zinu jau sen, kā arī zinu to, ka viņi savu produkciju izplata ar komivojažieru starpniecību, projām negāju. Bija neliela interese par to, ko viņi man piedāvātu darīt.
Pats kantoris bija neliela telpiņa, kurā kar vienu sienu stiepās kumodes tipa skapju un trīs galdi, padaudz krēslu un stikla skapis ar visādām smaržām. Kā arī daudz citu cilvēku, kuri kaut ko darīja pie diviem galdiem. Pie trešā galda jauna sieviete jau sarunājās ar darba pretendenti. 
Nācās nedaudz uzgaidīt, jo tomēr biju ieradusies nedaudz par agru.
Kad būtne pievērsās man, viņas pirmais jautājums mani nedaudz apstulbināja. Tika pajautāts ko es firmā gribētu darīt - strādāt ar dokumentāciju vai cilvēkiem. Mana atbilde bija - protams, ar papīriem. 
Nedaudz parunājām par to, ka viņiem dotajā brīdī vairāk vajag cilvēkus, kas strādā ar cilvēkiem, mazāk tādus, kas ar papīriem. Katrā gadījumā saruna bija īsa. Tika apsolīts man līdz trešdienai piezvanīt, lai pateiktu, kādu darbu tad viņi man var piedāvāt. 
Es lielas cerības uz to nelieku. Izklausījās pēc pieklājīga atteikuma. Katrā gadījumā turpinu darba meklējumus.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru