1. Apskatot statistiku,konsatēu paradoksu - manu blogu visvairāk skatās amerikāņu, precīzāk, ASV publika. Latviešu publika ir tikai otrajā vietā. Īsti nezinu, vai tie ir turienes boti, vai arī reālas personas. Nekur jau neparādās, no kuras pasaules malas mani lasa un komentē anonīmie komentētāji. Bet būtu interesanti uzzināt.
2. Sen jau esmu pārgājusi uz bezalkoholiskajiem aliem un arī tad labi, ja reizi trijās dienās. Laikam drīzumā pāriešu un limonādēm un tamlīdzīgiem dzērieniem. Alus nevelk, bet bezalkoholiskais pēc garšas atšķiras un tie garšīgākie ir padārgi. Bet ir labi pamosties bez paģirām un nedaudz sāpošas galvas. Bezalkoholiskajam jau tā pati indeve, kas alkoholiskajam - skalo laukā visu, ko var izskalot. Alkoloīdi laikam pamazām būs no manis izskalojušies. Galvenais - noturēties un neatsākt.
3. Kretinē tas, ka jāpāršļūc uz iepriekšējo dzīvesvietu Raunas ielā tajās reizēs, kad te parādās dēla tēvs. Tas nogurdina. Kaut jel iestātos tāds pamiera stāvoklis, kad man nekur nebūtu jāpāršļūc un mēs mierīgi varētu te tās dažas dienas sadzīvot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru