Vakar beidzu pārlasīt bērnības laiku Zentas Ērgles grāmatu Par mūsu sētas berniem, indiāņiem un melno kaķi.
Grāmata ir par padomjlaiku bērnību, pusaudzību, jo tajā darbojošas personas, galvenie varoņi ir bērni. Protams, neiztrūkst arī pieaugušie, bet tie ir otrā plāna tēli. Grāmatā, kas ir patīkami, praktiski iztrūkst ideoloģija, bet ir to laiku īstenība ar pionieru pulciņiem, kolhoziem.
Bērnu rotaļas un aizraušanās - kā jau visiem bērmiem tajā vecumā; futbols, volejbols, ložņāšana rotaļājoties pa parabiem un daudz kā cita. Arī tipiski bērnu nedarbi. Ir arī pārgājieni un tamlīdzīgas būšanas, ieskaitot vasaras nometni teltīs.
Autore lieliski izpratusi bērnu psiholoģiju un viņu vēlmes komunikācijā un tamlīdzīgās būšanās.
Grāmata lieliski ataino laiku pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija bija PSRS republika. Vērts izlasīt. Ceru, ka bibliotēkās vēl sastopama, ja ne - varbūt kādā antikvariātā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru