Ir forša pavasara sajūta. Sen tāda nav bijusi. Sen neesmu izjutusi pavasari kā tādu ar pirmo lapu plaukumu un atmodas svaiguma sajūtu.Gribas iet un darīt, tik nezinu reizēm ko. Nākas izdomāt, skatīties internetā, kur kādi pasākumi notiek un meklēt kompāniju. Vienai jau savā ziņā garlaicīgi.
Ar tiem aliņiem ir tā, ka tomēr reizi divās, trijās nedēļās vienu bundžiņu iemiesoju, bet pēc tam, pie izdevības tikai un vienīgi bezalkoholiskos. Vairāk un savādāk nemaz negribas. Negribas bojāt rīta un dienas labsajūtu. Jo atiešana pat no viena alkoholiskā aliņa ir pasmaga un traucējoša. Bet vismaz vairs nav tās stipro paģiru sajūtas, kad aliņi dzerti trīs, četri dienā un vēl šis tas pa virsu. Tā bija apmēram pērnvasar, kaut arī dikši strīdējos ar anonīmajiem par šo tēmu. Kaut kā bija pagrūti sev atzīties, kur nu vēl kādam ko pierādīt. No turienes arī tās n-tās drukas kļūdas tekstos, kuras nākošā rītā nācās labot. Ceru, tagad rakstu bez drukas kļūdām.
Ir interesanti pavērot mājas kaķi. Tas ar dziļu pietāti un uzmanību lien ārā uz balkona, ij tad tup vienā vietā, nevis mēģina apdīvot visu balkonu. Pie atvērtām dzīvokļa durvīm uzmanīgi pabāž deguntiņu laukā no dzīvokļa un īsti nemēģina izkļūt kāpņu telpā, lai to izpētītu. Toties no kaimiņu suņa nebaidās un pat saostās ar to. Vismaz neizskatās, ka viņiem būtu sliktas attiecības.
Gaidu māsu vasarā atvaļinājumā. Pērn viņai bija atvaļinājums uz kādu nedēļu. Būs tik daudz ko ar viņu sadarīt un aprunāties. Stulbi, ka viņai ziemā sanāk pagarāka pauze ar to Nīderlandi. Kaut kur no oktobra/novembra līdz apmēram februārim. Un šeit ar tiem darbiem ir kā ir, pati meklēju un nevaru dabūt. Bet es jau meklēju ne to, kas pirmais patrāpās pa ceļam. Man vajag tādsu, ko spētu pavilkt.
Patīk šis pavasaris, ko tur lai saka.Kāds grib strīdēties par to, ka pavasaris ir jaukākais gadalaiks gadā?
Ar tiem aliņiem ir tā, ka tomēr reizi divās, trijās nedēļās vienu bundžiņu iemiesoju, bet pēc tam, pie izdevības tikai un vienīgi bezalkoholiskos. Vairāk un savādāk nemaz negribas. Negribas bojāt rīta un dienas labsajūtu. Jo atiešana pat no viena alkoholiskā aliņa ir pasmaga un traucējoša. Bet vismaz vairs nav tās stipro paģiru sajūtas, kad aliņi dzerti trīs, četri dienā un vēl šis tas pa virsu. Tā bija apmēram pērnvasar, kaut arī dikši strīdējos ar anonīmajiem par šo tēmu. Kaut kā bija pagrūti sev atzīties, kur nu vēl kādam ko pierādīt. No turienes arī tās n-tās drukas kļūdas tekstos, kuras nākošā rītā nācās labot. Ceru, tagad rakstu bez drukas kļūdām.
Ir interesanti pavērot mājas kaķi. Tas ar dziļu pietāti un uzmanību lien ārā uz balkona, ij tad tup vienā vietā, nevis mēģina apdīvot visu balkonu. Pie atvērtām dzīvokļa durvīm uzmanīgi pabāž deguntiņu laukā no dzīvokļa un īsti nemēģina izkļūt kāpņu telpā, lai to izpētītu. Toties no kaimiņu suņa nebaidās un pat saostās ar to. Vismaz neizskatās, ka viņiem būtu sliktas attiecības.
Gaidu māsu vasarā atvaļinājumā. Pērn viņai bija atvaļinājums uz kādu nedēļu. Būs tik daudz ko ar viņu sadarīt un aprunāties. Stulbi, ka viņai ziemā sanāk pagarāka pauze ar to Nīderlandi. Kaut kur no oktobra/novembra līdz apmēram februārim. Un šeit ar tiem darbiem ir kā ir, pati meklēju un nevaru dabūt. Bet es jau meklēju ne to, kas pirmais patrāpās pa ceļam. Man vajag tādsu, ko spētu pavilkt.
Patīk šis pavasaris, ko tur lai saka.Kāds grib strīdēties par to, ka pavasaris ir jaukākais gadalaiks gadā?
Vai jūs varat vienreiz izskaidrot, ko nespējat "pavilkt" parastā darbā? To, ka jāstrādā 40 stundas nedēļā? To, ka jāsēž krēslā? To, ka nevar lietot alkoholu darbā?
AtbildētDzēstTik daudz un ilgi rakstāt, kā jums vajag darbu, bet nešķiet, ka tā patiešām ir (ja ūdens smeltos mutē, tad sen jau "Maxima" kasē sēdētu). Ja esat ilgstoša bezdarbniece, varbūt vajag pieteikties kādos NVA kursos, paaugstināt kvalifikāciju?
Kaut kur jau agrāk izteicos, ka nevaru pavilkt 40 stundas nedēļā ilgstošā laika periodā. Alkoholam ar to nav nekāda sakara. Alkohols un darbs vispār ir nesavienojami jēdzieni. Par sēdēšanu kasē runājot - īsti nejūtos gatava darbam ar naudu un lielveikalos parasti maiņa ir 10 - 12 stundas. Īsti par bezdarbnieci mani nosaukt nevar, jo saņemu invaliditātes pensiju ar kuru diemžēl nepietiek daudz kam elementāram. Tāpēc meklēju vēl darbu. Ideja par NVA kursiem nav slikta, mēģināšu realizēt. Ja nu pēc tam paveicas ar darbiem.....
AtbildētDzēstP.S. Pie iepriekš teiktā. Man derētu tāds darbs, kurā nav jāsēž garas stundas bet "atnācu, izdarīju un aizgāju līdz nākošam darba uzdevumam". Labprāt piedalītos kādos projektos, darbos ar noteiktu uzdevumu un brīvu režīmu. Gabaldarbos, stundu darbos.
AtbildētDzēstEs saprotu, ka šis izklausās kā līšana svešā baznīcā ar savu Bībeli (jo nav skaidrs, kā invaliditāte ietekmē jūsu spējas strādāt), bet mēs visi gribam tādus darbus, kur var nākt un iet, kad grib, nav jāsēž uz vietas utt. Diemžēl realitātē jāsakož zobi un jāpiemērojas darba tirgū valdošajiem likumiem.
AtbildētDzēstAk nekas. Es vienkārši jau esmu pārbaudījusi savas spējas un iespējas mēģinot dažādus darbus. Tāpēc veidojies secinājums, ko spēju un ko nespēju fiziski un morāli.
AtbildētDzēst