piektdiena, 2018. gada 13. aprīlis

Pavasara noskaņās

1. Un kas, ka Nīderlandē pavasaris ātrāk devis par sevi zināt? Mums arī drīz lapas kokiem un krūmiem plauks. Bet to jau visi laikam pamanījuši. It sevišķi tie, kuri dzīvo guļamrajonos ar plašu zaļo zonu. Un mums pie mājām ir kolosāli sniegpulkstenīšu klājieni. Un pie kam dažādu šķirņu. Un tas, ka pavasaris beidzot līdz mums nonācis - putni par to jau liek manīt. Mums aiz loga vienā bērzā vārnas jau sev ligzdiņu iekārtojušas. (tiesa, martā izpalika kaķu koncerti aiz loga - laikam visi kastrēti).
2. Sūtu savu CV uz visām pusēm. Pagaidām nekā, kaut arī pārrunas dažubrīd notiek, bet tām pārrunām nav rezultātu. Nē, nu kaut kāds rezultāts ir - es iepazīstu dažādus kantorus, dažādas prasības darbam. Bet tā pagaidām ir tāda sīkpieredze. Dīvainākais ir tas, ka, ja es eju uz pārrunām ar noskaņojumu "negribu šo darbu", tad es viņu arī nedabonu. Pagaidām nav patrāpījies tāds darbs, kuru "gribu tūlīt un uzreiz". 
Pētot ss.com - Latvijas Fakti atkal meklē intervētājus. Tomēr, vadoties pēc pērnā gada bēdīgās pieredzes, es uz turieni savu CV neesmu aizsūtījusi. Tur laikam intervētāji ilgi neturas.
3. Jau mēnesi dzīvoju pie dēla (tiesa, bija nedēļa, kad es mītējos vecajā vietā Raunas ielā - puikas tēvs uz nedēļu bija atbraucis un es pavācos tālāk no grēka, jo mums abiem pietiek ar oficiālajām tikšanās reizēm, kad nav iespējams izvairīties no tikšanās). Jūtos neslikti, ja neņem vērā to, ka tiku pie "apčī" un klepus. Mums visiem trim tā saaukstēšanās fāze bija. Šodien beidzot jūtos pēc cilvēka, nevis otreizējā pārstrādes produkta.
Būs jāaprunājas ar dēlu, kā viņš šo mēnesi ir uztvēris un vedekla arī. Gan jau, ka viņiem ir kāds viedoklis.
4. Esmu pateicīga tiem, kas paklikšķina uz reklāmām manā blogā. Un būšu pateicīga tiem, kas spēs man ieteikt darbu, ko spēšu veikt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru