Vakarvakara notikums. Un - Baltās nakts pasākumi jau drusku mazāk par 20 gadiem, septembra pašā sākumā, kļuvuši par ikgadējo "ikdienu". Un laikam ar domu par to, ka jaunie mākslinieki izvēršas. Tas nu tā, ja kādam piemirsies.
Papētīju programmu, sazinājos ar Tomu Blūmu, mani "uzmeklēja" Ilmārs Bite. Doma bija par pasākumu apmeklēšanu kopīgi. Toms Blūms "atkrita", jo viņu "noķēra" saaukstēšanās izpausmes; ar Ilmāru satikāmies pie Rīgas Cirka ar nolūku no šīs vietas sākt pasākumu apmeklēšanu.
Cirkā pagrozījāmies, pasēdējām uz arēnas vietā saliktajiem bluķīšiem, pavērojām apkārtējo. Tā arī netapa sapratne par to, kas un kā te viss domāts. Pie viena - ir zināms, ka Cirks esot restaurēts, izremontēts beidzot. Vismaz ēkas fasāde par to ļoti labi pastāsta. Iekšienē? Kas te atjaunots, restaurēts? Varbūt man ir pašķība izpratne par to, ko nozīmē restaurācija, remonts? Katrā gadījumā - Cirkā uzkavējāmies pavisam īsu mirklīti un devāmies prom.
Nākamais pieturas punkts - Vidzemes tirgus Brīvības un Matīsa ielu stūrī. Turp dodoties, sanāca pasmaida brīdis. No Cirka turp ar autobusu braucām un gandrīz "nogulējām" izkāpšanu - abiem ierasts tai transportā pasēdēt ilgāk, lai līdz kādam pilsētas punktam nokļūtu (man brauciens no Vecmīlgrāvja, Ilmāram - no Imantas), pēdējā mirklī "izlecām". Pasākums notika tirgus paviljonā. Ieejot tur un ieraugot jaunos māksliniekus, kuri tur uzstājās, uzreiz, kaut kā netīšām, prātā ienāca Končita (tiem, kuri neatceras, bija tāda būtne, kura šajā gadsimtā reiz nopelnīja laikam Austrijai uzvaru vienā no Eirovīzijām). Un ne tāpēc, ka šīs vietas pasākums "runāja" par Āfrikas un Āzijas jaunumiem mākslas telpā. Bildēs redzēsiet.
Vidzemes tirgus paviljonā safotografējām to, kas publikai tiek piedāvāts kā laikmetīgā māksla. Un kārtējo reizi "Māksla? Ja tā ir māksla, tad es esmu zils begemottauriņš ar rūtainām kājām." Un pie viena "Kāpēc māksla, kas ir māksla, kautrīgi caur mazizstādēm pie mums nāk, bet visādi kliedzoši (necenzējams vārds) uzbrūk no visām pusēm?"
No Vidzemes tirgus, nu jau kājām, aizdevāmies uz Tallinas ielas kvartālu. Es sev atklāju šo jauko vietu. Pasaule pasaulē. No ārpuses, no ielas - kam ienāks prātā, ka tur ir kaut kas jauks, omulīga "tusēšanās" vieta? Jā, performace tur bija, bet tā nebija kliedzoša un uzbāzīga; rimti un organiski iekļāvās apkārtējās noskaņās. Noteikti ieķeksēju savos perspektīvas plānos kādā brīdī turp aizdoties, pasēdēt pie sulas (nerūgušas) glāzes varbūt...
Pēc jau "izlīdām" uz Miera ielas, uz tramvaja pieturu. Lai ar tramvaja palīdzību aizdotos savās gaitās...
Te bildes no visas epopejas:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru