Žanrs: drāma, bojeviks, trilleris
Valsts: ASV
Pirmā sezona: 2018
Jau gadus iepriekš, vēl tad, kad dzīvojām Ludzā, šo seriālu, tāpat, kā seriālus Čikāga liesmās un Bones, skatījos kanālā Fox. Tad nu beidzot nobriedu to noskatīties paavisam. Un no viena gala līdz otram secīgi. Uzreiz saku - šo seriālu no tiem laikiem atceros daudz vairāk fragmentāri, nekā iepriekš minētos seriālus. Varbūt tāpēc, ka tie seriāli man, vismaz šobrīd, liekas sirsnīgāki.
Seriāls tematiski sasaucas ar seriālu Čikāga liesmās. Atšķirība ir tā, ka darbība norisinās Losandželosā. Protams, ir skaidrība par to, ka ASV ugunsdzēsības dienests strādā pavisam vienā komandā ar glābšanas dienestu un neatliekamo medicīnas palīdzību, kurpretī pie mums neatliekamā medicīniskā palīdzība ir atsevišķa struktūrvienība.
Protams, šis seriāls atšķiras no Čikāga liesmās ne tikai ar darbības vietu. Ir kaut kāda netverama atšķirība varoņu cilvēciskajās attiecībās. Ja Čikāgā jau ar pirmajiem kadriem bija māju sajūta ugunsdzēsēju vienībā, tad še - ne visai. Nu, pēc pirmās, redzētās, sezonas tāds iespaids. Cilvēki darbojas, sarunājas, ir komandas darbs un viņu privātā dzīve. Bet tas viss liekas tāds nedaudz attālināts robustums..
Pie viena, atšķirībā no Čikāgas, šajā seriālā vairāk atklājas to cilvēku, kuri strādā pie telefona, pirmie saņem palīgā saucienus pa telefonu, nevieglais darbs. Arī policista darba ikdiena, tiesa - tikai caur vienu no seriāla varonēm. Tomēr zināms pluss šim seriālam ir tas, ka ir mirkļi kad aizkadra balss runā ko pārdomu vērtu par lietām, vietām, notikumiem un cilvēciskām vērtībām; tā, nepiespiesti un organiski sižetā.
Otrās sezona pēdējā sērijā pamanīju situācijas, līdzīgas pāris mirkļiem seriālā Čikāga liesmās. Nezinu, apzināts situāciju čiepiens vai nē. Bet, nu bija tāda moments. Neiedziļināšos, bet tie, kuri redzējuši Čikāgu, skatoties šo seriālu sapratīs, par ko runāju.
Abos seriālos - ir ietverts aicinājums bez uzspiediena pieņemt LGBT dažādību, šajā seriālā - arī rasisma problēma skarta. Protams, šie aspekti nav klasiskā pirksta kratīšanas un aicinājuma deklaratīvās formas izpausmē, bet tā maigi un neuzbāzīgi saredzami..
Seriāla trešās sezonas 12-jā sērijā epizodiskā lomā darbojas arī seriālā Nozieguma skelets darbojošā aktrise, seriāla tēla - galvenās prokurores - lomas atveidotāja. Kolorīta aktrise, laikam jau tajā līmenī, kurā aktieriem, izvēloties lomu, ir iespēja izvēlēties kvalitatīvāko variantu.
Vēl vienu "čieptu" ideju pamanīju trešajā sezonā. Vienam no otrā plāna varoņiem galvā "iemeties" laikam jau ļaundabīgs audzējs. Vispār, kaut arī, protams, seriāls ir par notikumu vidi - Losandželosu Kalifornijā - kaut kā liekas, ka daži aspekti vispār ir čiepti no Čikāgas. Var jau būt, ka tik piesienos.
Un varbūt piesienos arī tam, ka šajā seriālā lielāks akcents, nekā tas realitātē būtu sastopams, likts uz citādajiem. Pārspīlējuma sajūta. Tomēr tas nemazina vēlmi noskatīties visas pieejamās sezonas. Un pieejamas uz šo brīdi ir sešas sezonas. Pēdējā sezona - šī gada sākums. Ir cerība, ka seriāls varētu turpināties. Beidzas ar ko līdzīgu daudzpunktam. Tāpat kā Čikāga liesmās, kura pēdējās sezonas pēdējā sērija bija no daudzpunkta cikla. Jo beidzās ar piesitienu tēmu turpinājumam.
Ja no sākuma skatoties šo seriālu saskatīju daudz atsauču uz Čikāgu, tad vēlāk pamazām "aizgāja" savu ceļu bez atsaucēm. Tomēr - skatoties piekto un sesto sezonu vairākas sērijas katrā sezonā "dzinu uz priekšu' sīkumos neskatoties katru sēriju "no zvana līdz zvanam". Steidzināju notikumus. Tomēr nepaņēma tā, kā paņēma Čikāga.
It kā jau jauki un audzinoši savā ziņā. Bet nepameta sajūta, ka viss kaut kā pa virsu un pārāk jau nu pareizi un pārāk jau nu audzinoši. Kā arī zināmas liriskās iekavas pirmo četru sezonu laikā. Iespaids - didaktiskais materiāls, nevis reālas cilvēku attiecības. Čikāgā cilvēku attiecībām vairāk ticēju...
Bet nu, tas tik mans viedoklis. Var jau būt, ka kādam liksies savādāk. Sakiet, ja nu kas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru