Vispirms, jā. Kaut kad pērngad aizsāku ciklu par rakstniekiem, par kuriem tapa runāts manos skolas gados, par tiem, kurus mums skolā "pičkāja iekšā pa visiem galiem". Vainīga, ka apstājos, citas idejas pa priekšu aizskrēja. Tad nu pacentīšos laboties.
Protams, un īsti neatceros, bet vācu rakstnieks Remarks tomēr laikam ka nebija obligāti apgūstamo rakstnieku rindās. Mani šim rakstniekam pievērsties šodienas ierakstā netieši pamudināja Uldis Rozenbergs sava bloga ierakstā par pavisam cita rakstnieka daiļdarbu. Vienkārši uzradās vēlme izteikties vairāk nedaudz, nekā komentārā zem Ulda raksta.
Lai sakarīgāk un vairāk varētu ko pateikt, vispirms atradu Remarkam veltītu šķirkli vikipēdijā. Lasot rakstnieka biogrāfiju un bibliogrāfiju sapratu, ka, kaut arī esmu daudzas viņa grāmatas lasījusi latviešu tulkojumā, tomēr ne visas. Bet laikam pietiekoši daudzas, lai būtu izstrādājies viedoklis.
No visām, atminos izlasījusi - Trīs draugi, Rietumu frontē bez pārmaiņām, Lisabonas nakts, Triumfa arka un Mīli savu tuvāko. No lasītajām abas pirmās aizrāva, joprojām uzrunā "Gan jau ka vēlreiz pārlasīšu". Trīs nākamās - "nu, izlasīju, ieliku kaktā, nelasīšu vairāk nu nemaz". Ja abas pirmās savā ziņā bija jel kāda "latiņa" un kvalitāte, tad pārējās radīja iespaidu "Naudiņa aptrūkās, kaut ko uzrakstīšu". Savā ziņā spekulēšana ar Vārdu un "izbraukšana" uz draugu un rietumu frontes popularitātes, kvalitātes.
Man tajās abās grāmatās, kuras patika, patika tas, ka uz stāstāmā par notikumiem varoņu dzīvē, fonā lieliski iezīmējās tā laika Vācija ar tās ikdienu, norisēm, uzskatiem. Savā ziņa dubults - grāmatu varoņu peripetijas un zināma deva Vācijas vēstures.
Kaut kā iespaidu par Remarka grāmatām bojāja tas, ka praktiski visos lasītajos - ir galvenais mīlētāju pāris, kurš nevis pārvar kādas grūtības un pēc tam "dzīvo ilgi un laimīgi", bet gan - romāna izskaņā viens no šiem galvenajiem mīlētājiem nomirst. Tas piedod kaut kādu salkanuma piegaršu.
Par spīti, tam, ka manī ir laba attieksme pret Trīs draugiem, man radīja zināmu "ik?" tas, ka grāmatā ir aprakstīti daži varoņu izgājieni vakaros pa krogiem un bāriem, kuros alkohols ieņem ne mazsvarīgu vietu, visa "pasākuma" laikā varoņu darbībās nav īsti jūtama alkohola ietekme uz norisēm. T.i. patērētā alkohola daudzums palielinās, bet rodas iespaids, ka alkohols nu neatstāj nekādu iespaidu uz varoņu organismiem, kas tomēr ir pretruna reālijai. Par šo pretrunu jau pusaudža gados, lasot šo grāmatu laikam ka pirmo reizi, tika iesmīkņāts. Draudzene izteica kaut kur sadzirdētu faktu, ka Remarks bijis atturībnieks, nedzērājs pēc dabas un tāpēc viņam nav bijusi īsti zināšana kas un kā tēmā. Nezinu, vai tiesa. Pagaidām neesmu sastapusi šādu informāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru