Es šoreiz par standarta vēlējumiem kaut kādos svētkos, vienalga - privātos vai publiskos.
Kaut kā visi "ieskrējušies" velēt materiālus labumus, laimi, mīlestību, veselību un vēl kaut ko nu tur vēl. Vispār jau vēlēt var jebko un jebkā. Tik?
Arvien vairāk un vairāk ķeru sevi pie tā, ka - nozīme kāda tiem vēlējumiem, ja.... Ja tas "apvēlētais" cilvēks vakarā, pēc vēlējumu saņemšanas, aiziet gulēt un pēc tam, nākamajā rītā, nepamostas? "Kaulainā" izdomājusi cilvēku aizvest sev līdzi... Tie vēlējumi tā arī paliek vējā palaisti. Ir gribēts kā labāk, ir gribēts cilvēkam ko patīkamu novēlēt, bet sanāk kā sanāk.
Jēdzīgāk laikam būtu visiem vēlēt "Pamosties no rīta katru rītu". Ar domu, kad esi pamodies, kad esi dzīvs - ir iespējas visam kam. Pēc pamošanās priekšā ir piedāvājums visam kam. Parosīties kaut ko savas veselības un dzīves kvalitātes sakārtošanai, kaut ko parisināt materiālo vajadzību sakārtošanai, kaut jautru filmiņu noskatīties. Iespēju ir daudz un visādas. Galvenais - pamosties un izdomāt, ko paņemt no rīta un tam sekojošās dienas piedāvājuma.
Kaut kā viss man sasaucas ar to, ko rakstīju reiz par rītdienu.
Vēlot jebkuram pamosties no rīta - mēs vēlam otram visu pasauli pie kājām, nevis kaut kādu konkrētu vienību. Un - kad tev ir pasaule pie kājām, tu paņemsi no tās pasaules to, kas ir nepieciešams kādā konkrētā brīdī. Saules zaķīti spogulī; mīļotā cilvēka plaukstu tavā rokā; "Op, zobs vairs nesāp! Urrā!"; bērneli, kurš laimīgs peļķē lēkā un spiedz par uz visam pusēm lidojošām šļakatām... Skaitīt var daudz, bet:
Pamostieties no rīta! Pārējais piekārtosies tik, cik gribēsiet, varēsiet un spēsiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru