Linki

1.  Nerātno tautasdziesmu slēptās nozīmes.
2. Balti Baltkrievijā. Klips krievu valodā, par cik klipa autors ir krieviski runājošs. Cik saprotu, baltkrievs. Ir izzinoši noskatīties, noklausīties.
3. Ko ēdis senais cilvēks?
4. Kas vainoti PSRS graušanā.
5. Kultūras pētniece par mūžīgu nabadzību Latvijā.
6. Lielākais mīts Krievijas vēsturē. Krievu valodā, par cik paši runā par savu vēsturi. Stundu ar astīti garš.
7. Versija par Sarkangalvīti. Krievu valodā.
8. Īsumā par to, kā gruzīns pārvaldījis Afganistānu.
9. Korejas kara sākuma gadadiena.
10. Kas notika Liepājā 1919.gadā?

Nu jā, atkal deomtivatori

Linki. Kārtējie

1.  Kurzemnieku izsūtīšana 14.jūnijā.
2. Templieši.
3. Pētījums par okupācijas sekām Latvijas ekonomikā.
4. Savdabīgs skatījums uz Saules sistēmas izcelšanos.
   
5. Kirgistāna, Uzbekistāna un pasu vēsture Latvijā
   
6. Šī triloģija būtu jāizlasa. Par ebreju meitenēm Aušvicas koncentrācijas nometnē.
7. Par Kosovas karu.
8. Prognozes par globālās sasilšanas sekām.
9. Jurģis Liepnieks par marihuānu.

Dažas domas Līgu dienā

Šis man krājies jau gadu garumā, kamēr izdomāju noformulēt citiem izlasāmā veidā. Un, var jau būt, mazliet atkārtošu to, kas kādos tekstos iepriekš pausts.

Radies iespaids, ka kaut kad, pa ceļam un pa burzmu Līgo svētki/Jāņu diena pārvērtušies par Lielo Vislatvijas Dzerstiņu. Alus dzeršana un ugunskurošana naktij cauri. Nē, nesaku, ka visi drūmiem ģīmjiem sēž kaut kur meža vidū pie ugunskura un sacenšas kurš vairāk alus izdzers. Ir dažādās vietās dažādi pasākumi ar vai bez kādu mākslinieku uzstāšanās. Tomēr šie svētki pamazītēm ir pārvērtušies par zināmu atķeksēšanos, atķeksēšanos bez kultūrvēsturisās bagāžas. Daudzviet arī bez kādas nebūt ģimeniskuma sajūtas. Protams, mani var apstrīdēt, bet uz doto mirkli ir sakrājies tāds iespaids, par cik sava mūža garumā esmu "sastapusi" dažādas kompānijas, gada īsāko nakti pārlaidusi kopā ar dažādiem cilvēkiem. Dažādiem gan sociālā slāņa, gan saprāta ziņā.

Mazliet paprātuļošanas

Laikam jau sanāks no visa pa druskai un tāda kā paprātuļošana. Var jau būt, ka paprātuļošana kā jautājums. Redzēs, kā aizies.

* Vispirms par vēsturi kā tādu. Kaut kā nevaru rimties par šī mēneša 11.datumā publicētajā interesantu linku vākumā 7. punktā pieminēto skatījumu uz vēsturi. Neapstrīdu, ka katrs viedoklis ir viedoklis, pat ja man varētu nepatikt. Bet ja tas viedoklis ir nu ļoti sekls? Ja cilvēks īsti nav iedziļinājies tēmā? Labi, nesākšu "ķidāt" minēto klipu, kaut arī būtu daudz kas iebilstams, piebilstams. Jēga būtu tad, ja pats klipa autors būtu tepat un uz vietas ar iespēju diskusijai tēmā. Vienīgais - vēsture jau nav tikai mācību grāmatā sausi pieminētais fakts bez papildinformācijas. Pilnvērtīgam skatījumam vienalga vajag "parakt dziļāk"...

Pie viena palasījos komentārus šim klipiņam. Vairums komentētāju ir neapmierināti ar piedāvāto seklo skatījumu.

Kārtējie demotivatori; drusciņ

Šodien Ikšķilē

Tik tā, starp citu var arī kādu "novest" tālu un dikti

Drusku praksē pārbaudīts tas, ka kaut kā bezsmadzeņu fanātiķus "apštopēt", jo viņiem pazūd, vismaz uz kādu brīdi, argumentācija tieši nedomāšanas rezultātā.

1. Sanāca maziņa saruna ar kaimiņu, kurš joprojām uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā pamatots ar to, ka Ukraina taisījusies Krievijai uzbrukt un tas bardaks, kas tagad notiek tur ir bijis preventīvs pasākums. Es tikai tā naivi pajautāju - vai viņš noticēs kaķim, kurš savu uzbrukumu pelei attaisnos ar to, ka tā pelīte taisījusies uzbrukt kaķim. Kungs aizrijās un apklusa, jo nespēja atrast atbildi.....

2. Kā papildinājums manam 14.06.2024. ierakstam LGBT sakarībā.

Arvīds Deģis: Marijas ielas koķetes

Izdevniecība: Jumava, 352 lpp.

Izdošanas gads - nav norādīts

Nonāca manās rokās kā Ilmāra Bites dāvinājums. Mani ieinteresēja ar to, ka grāmatā rakstīts par vietu, kurā izaugusi. Par Marijas/Čaka ielu posmā no stacijas līdz Ziedoņdārzam.

Tomēr - jo vairāk ielasos, jo vairāk saprotu, ka grāmata ir par pagājušā gadsimta Rīgu, Latviju. Varoņu peripetijas ir laikam ka fons videi, tās vērtējumam. Grāmatā parādās arī kā tēls to gadu lielceļa laupītājs Adamaitis.

Tik tā, mazdrusciņ garāmejot

Laikam ka dažas lietas, par kurām runāšu, jau esmu kur "apmalusi" iepriekš. Bet kārtējais dubultais slikti plīst laikam?

1. Kāds var ko pastāstīt par Kataru? Linkā dotais Vikipēdijas šķirklis šoreiz un vismaz man sniedz nepilnīgu informāciju. Vietnē Facebook esmu sastapusi klipiņus ar informāciju par to, ka Kataras nedaudzskaitlīgie pamatiedzīvotāji ja strādā, tad tikai vadošos amatos, visiem pārējiem darbiem ir viesstrādnieki. Un vispār informāciju par to, ka Kataras iedzimtie dzīvojot ekstra pārticībā un greznībā pateicoties tam, ka valsts eksportē nu ļoti lielu daudzumu dabasgāzes un naftas... 

Tie Facebook klipiņi un Vikipēdijas šķirklis mani drusku nemierīgu dara tādēļ, ka.... Vispār, neizteikšos, jo pārāk maz tās infas. Ceru, ka kāds komentāros varēs ko pastāstīt par minēto valsti.

Un linki turpinās

1. Saūda Arābijā.
2. Atkritumu konteineri okeānā.
3. Interesanti par vilkiem.
4. Basketbola komandas TTT vēsture.
5. RTU attīsta.
6. Būs jāizlasa. Grāmata par bišu vēsturi
7. Savdabīgs skatījums uz vēsturi. Vai nu cilvēks par maz ko zina, vai kā? Klips krievu valodā. Par šo man tomēr gribētos ko komentāros izlasīt diskusijai tēmā... Ceru, nav pārāk daudz no manis prasīts. Kaut kā, pie viena, ir pārliecība, ka mani lasa arī tā paaudze, kura krievu valodu zina...
   
8. Otrā pasaules kara bēgļu stāsti
   

Ragaciems. Bildes arī ir

Došanos uz Ragaciemu mums ar māsu ieteica pērngada pavasarī, kad apmeklējām divas reizes Lapmežciemu. Saistībā ar zivju produktiem, kurus tirgo vietējie tirgotāji.

Tad nu devāmies turpu. Pēc zivīm. Un izlūkot apkaimi. Ar autobusu 12.30 no Rīgas autoostas.

Laika ziņās - solīja tik nelielu smidzināšanu ap pusdienas laiku tādēļ abām sanāca izbrīns par to, ka no rīta nolija lietus. Uztvērām to kā pārpratumu un plānus nemainījām. Satikāmies pie autoostas ieejas, dabūjām kasē biļetes un aiziet. Kad autobuss brauca cauri Kauguriem, iespringām jo aiz autobusa loga nu pavisam kārtīgs lietus. Mums tik kautra cerība, ka lietus būs mitējies, kad būsim galā. Izmirkt nu nekāda prieka. Un cerība piepildījās. Turpmāko laiku - klimats apkārt normāls.

Ragaciemā zivju tirgotavu nu nemaz nebija jāmeklē. Tikai jāapiet no otras puses ēkai, kuras siena veidoja pieturvietas nojumi. Vispār tur pie pieturvietas tāds tirdzniecības centriņš izveidojies ar vairākiem veikaliņiem. Zivis nopirkām dažas. Ar domu - uz pusēm ēdīsim. Arī bērzu sulas. Cenas, tiesa, izskatījās kodīgas. Bet - ir vērts maksāt par svaigāku preci. 

Visuma izcelšanās

Šorīt Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) mājas lapā ievietoju nelielu rakstu, kurā spriests par Visuma izcelšanos.

Labi, populāra hipotēze par Lielo Sprādzienu, kurš notika tad, kad kaut kādam punktam, kurš atradās kaut kur, nezināmā vieta, "kļuva garlaicīgi" un tāpēc viņš uzsprāga. Un sprādziena vietā saradās visādi labumi - zvaigznes, galaktikas, planētas un daudz kas cits vēl. Bet nav apskatīts jautājums - no kā tad radās pats punkts? Jo no nekā nekas nerodas, visam ir kāds pirmsākums.

Tiesa, raksta pēdējā sadaļā ir minēts, ka zinātnes vīru pārdomas šajā sakarībā ir nonākušas līdz kaut kādam Radītājam. Un te nu man sākas: arī reliģijas runā par Radītāju, kurš visādus labumus saradījis. Un bez visādiem sprādzieniem un tamlīdzīgām būšanām.

Un man nu jautājums - tad kā radies tas punkts, Radītājs vai kas nu tur vēl, kas radījis mums zināmo pasauli? Atbilde laikam būs bezgalīgi tālos meklējumos un aprēķinos.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Dažas domas

Vispirms par pašas sīkpieredzi vēlēšanu dienā.

Aizdevos no paša agra rīta uz vēlēšanu iecirkni parkā Ziemeļblāzma Vecmīlgrāvī.

Aizdevos praktiski uzreiz uz laiku, kurā iecirknis tikko bija atvēries. Zālē maz cilvēku papildus iecirkņa darbiniekiem. Bet tajā pat laikā kustība uz/no vēlēšanām. Tas priecēja.

Rozes Dabas muzejā. Bildes padaudz

Jaunbagātnieki jeb graudi un sēnalas

Tēma, nu tēma. Vienkārši zināmi novērojumi. Par to, kā uzvedas cilvēki, dzimtas, kuru mantiskie līdzekli krājušies, veidojušies garu gadu, pat gadsimtu laikā (un ietekme arīdzan) un kā uzvedas tie, kuru līdzekļi un zināma ietekme tā, "uz sitiena un praktiski uzreiz".

Esat ievērojuši? To ģimeņu visa vecuma pārstāvji, kuru līdzekļi un ietekme veidojusies gadsimtos mērāmā laika periodā, "nezīmējas" ar to, kas viņiem ir. Vienkārši - ir un ir, top izmantota bez liekas pompozitātes, tai pat laikā top strādāts pie tā, lai noturētu un pavairotu esošo. Dzimtu jaunā paaudze top mācīta strādāt. Toties to vecāku, kuri strauji ieguvuši savus līdzekļus un zināmu ietekmi, bērni nu ļoti vairumā gadījumu tik "zīmējoties" tērē to, ko vecāki sastrādājuši.

Cik nu no mana krūmpudura, jaunbagātnieki vairumā gadījumu ir sēnalas. Sēnalas, kurām smadzenes pietikušas tik mirkļa uzrāvienam, mirkļa šķietamajam. Uzrāvienam, lai iegūtu iespēju pazīmēties, zīmējoties relatīvi ātri iztērējot relatīvi ātri un viegli sapelnītos līdzekļus. Un bērni netop gatavoti tam, ka kādā mirkli būs jāturpina vecāku aizsāktais rūpals un jāattīsta tālāk; bērni top audzināti kā tērētāji, dzīvei uz mirkli.

Skaust, ka Rokfelleriem, Rotšildiem, Vindzoriem un vēl dažām ietekmīgām dzimtam ir daudz naudas? Tikai sliņkis skaudīs. 

Ja, tām dzimtām ir nauda un vara. Ir pilis, villas un jahtas. Bet ir arī ieguldītais darbs. Domājat, tie paši britu Vindzori neko nedara un tikai guļ mīkstos pēļos savās pilīs? Viņiem ir sabiedriskā darba slodze, pie kam tādos apmēros, ka gan jau ka uzrodas "Kā man tas viss apnicis! Gribu uz Bahamu salām palmu ēnā nevienu cilvēku neredzēt un neko nezināt par notikumiem citās vietās!".

Bils Geitss, Īlons Masks pēdējās desmitgades sastopami mediju reportāžās? Gan jau ka viņiem bijis kāds starta kapitāls rosībai, kura diezin vai apstāsies, kad šie kungi aizies pensijā. Kaut kā ir pārliecība, ka viņu pēcnākamie arī ko ierosīsies un būs atpazīstami.

Mūsu pašmāju bagātnieki? Labi, Ķirsons, cik nu izdevies salasīt informāciju, ir atgājis no savas Lido impērijas vadīšanas, kaut arī līdzekļus no impērijas darbošanās saņem. Rosās viņa darbības pārmantotāji. Bet rosās un Lido impērija netaisās laikam ka sabrukt. Bet vai kāds ir sastapis informāciju par to, ka Ķirsons vai viņa bērni kur "zīmētos" ar to, kas nu sapelnīts? Es neesmu sastapusi...

Tik tāds paskumjš novērojums - cik ļoti tomēr daudz tādu, zināmu tērētāju, nevis radītāju...

Demotivatori. Nu jā... Nedaudz

Jautājumi kristiešiem

Šo arīdzan esmu skatījusi jau vairākkārt iepriekšējos rakstos. Gan jau, ka atradīsiet pārskatot manis iepriekš rakstīto. Šoreiz tā koncentrētāk un drīzāk kā jautājumus, uz kuriem ceru kaut kad saņemt konstruktīvas atbildes.

Es par Bībeles stāstiem par cilvēka izcelšanos.

Kristīgā baznīca nosoda laikam ka incestu. Bet tajā pat laikā Bībeles stāsts par cilvēku izcelšanos tieši balstās uz incestu. Gan stāstā par Ādamu un Ievu, gan stāstā par Noasa šķirstu. Proti - ja reiz Ādams un Ieva bija pirmie cilvēki, Dieva radītais cilvēku pāris, visu cilvēku cilti radošais pāris, tad tehniski - sakiet, kā, ja ne ar barga incesta līdzdalību jau pēc dažām paaudzēm cilvēku cilts kļuva daudzskaitlīga? Ievai laikam ka nācās kā trušu mātei dzemdēt visu laiku, Ādamam savas meitas piegulēt, viņa dēliem ar māsām...Pie viena: ja jau Dievs izdzina Ādamu un Ievu no paradīzes plikus un neko nemākošus, sakiet - kā Ieva zināja, kā ar bērniem apieties? Kā abi iemācījās dzīvot un iztikt ārpus Paradīzes? Ņemot vērā to, ka Ievai īsti nebija laika ar sadzīviskām lietām ņemties, jo visu laiku bērnus dzemdēja un ar viņiem darbojās? Citās reliģijās dievs/dievi cilvēkiem iemācīja to, šito un vēl kaut ko, bet kas Ādamu un Ievu iemācīja viskautkam? Ir taču zināmi gadījumi par tā sauktajiem Maugļiem, kuri bez vecāku mācīšanas citā vidē auguši... Sakiet, kā?

Par Noasu attiecībā uz ļoti stipru incestu viņa pēcnācēju līmenī var to pašu teikt. Tiesa, še jau Noasa ģimenes locekļi jau zināja sadzīves visādus knifiņus.

Pie viena. Kā katoļu mācītājs, kurš devis celibāta zvērestu, var dot jel kādu padomu vīrietim un sievietei ģimenes dzīves peripetijās un bērnu audzināšanā, ja pašam nav nu nekādas nojēgas un pieredzes par šīm problēmām?

Ceru, ka kādam ir kādas konstruktīvas atbildes.

Kaktusi un sukulenti (arī nedaudz putni) Dabas muzejā

Par "saulēdājiem"

Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) mājas lapā ievietoju šorīt rakstu par tā dēvētajiem saulēdājiem jeb prāna ēdājiem. 

Rakstā, principā jau pašā raksta virsrakstā, izteikta doma, ka viss tas varētu būt kāda afēra vai kas tamlīdzīgs. Man personīgi ir neviennozīmīgs viedoklis šajā sakarībā. Proti, katram organismam ir savas, unikālās, īpatnības. Arī ēšanas paradumi. Vienam vajag govi pusdienās un ziloni vakariņās, citam atkal pietiek ar vienu rozīni trijās dienās. Es pati arī esmu no tiem cilvēkiem, kuriem gadās paēst tad, kad atceros, ka jāēd. Jau kopš zīdaiņa vecuma ņergājos ar ēšanu un ēdu reizēm nu ļoti maz un mazās devās. Reizēm ar vienu, brokastīs apēstu, biezpiena sieriņu pietiek līdz vakarā apēstai sviestmaizei. Tāda nu ir organisma īpatnība. Pie situācijas, kad man ir diezgan aktīvs dzīvesveids. Bet tāpēc jau netaisos "aicināt citus savā ticībā".

Mani šajos maz vai vispār neēdājos nedaudz kaitina tas, ka viņi cenšas uzspiest savu organisma īpatnību kā vienīgo un īsteni pareizo. Neņemot vērā to, ka - kas vienam varbūt ir normāli, otram var būt katastrofa. Nē, absolūti nesaku, ka ir jāēd 29 stundas diennaktī vai jāēd reizi trijās dienās un tikai cepumiņu. Katram cilvēkam, katram organismam ir "savs limits" tam, ko un kādās devās nepieciešams, lai normāli funkcionētu. Un - kas vienam noder, citam var nederēt. 

Es, protams, neesmu mediķe, bet gan jau ka mediķi man neiebildīs.

No jauna linki. Tie ir linki

1. Spoku pilsēta Pripete, pēc evakuācijas Černobiļas AES avārijas rezultātā. Klips krievu valodā.
2. Par sieviešu bruņinieku ordeni. Es diemžēl varēju izlasīt tikai raksta ievaddaļu, jo man tajā internetvietnē nav abonementa. Ceru, ka kādam ir, lai izlasītu līdz galam. 
3. Par to, kas bija vikingi. Klips krievu valodā.
4. Par kukaiņu pētnieku Uģi Piterānu.
5. Saules parku attīstība Latvijā.
6. Robeža starp Kluso un Atlantijas okeāniem.
7. Vikingu laiki Latvijā un Eiropā.
8. Čekas darbība okupētajā Latvijā.
   
9. Par lidotāju gaisa balonos.
10. Doma par neatkarīgo Baškīriju. Karte.
11. Digitālā "aizspogulija"