otrdiena, 2024. gada 9. jūlijs

Domas, atziņas. Kaut kas no šī cikla.

  1.  Sakiet paldies tām situācijām, kurās saņemiet tādu spērienu pa "dienvidpolu", ka iekrītat peļķē, un garāmgājējam, kurš "Čau, peļķes operator! Peļķes mala ir šeit un nāc līdzi pēc banāniem, krokusiem, baloniem!". Šie it kā nejaukie sīkumi un tamlīdzīgas lietas palīdzēs virzīties uz priekšu un pat kaut ko sasniegt dzīvē. Nevis tie, kas jums iekārtosies tai peļķē blakus un kopā ar jums žēli īdēs. Līdzīdētāji ir tikai līdzīdētāji, kuri ne ar ko jums nepalīdzēs, tikai neļaus piecelties un ko darīt, lai situāciju jel kā mainītu.
  2. Šo laikam esmu pārmalusi dikti un daudz. Nekas, ja atkārtošos. Jebkuru valsts vadītāju, kurš aizsūta uz kaimiņvalsti savu armiju nelabas lietas darīt, jātiesā ne tikai par tām nejaucībām, kuras kaimiņvalstī sadarītas. Jātiesā arī par lielu nejaucību vispirms pret saviem padotajiem, savu tautu. Tautu, kuru viņš mērķtiecīgi iznīcina ar svešām rokām. Tas nehalo vadītājs savas iegribas pēc sūta vispirms jau savus padotos mirt. Nu, te var izplūst visādi, bet doma un rīcība no tā nemainās. Jo tikai tāds cilvēks, kurš neciena savu tautu visupirms, sūtīs armiju iekarot citas zemes, citas tautas pakļaut.
  3. Drusku zemāk nolaižoties. Par cilvēkiem, kuri izdara jebkādus pārkāpumus. Ar dažādām sekām. Pie kam jau krietni pieaugušos gados un vecumā, kurā it kā tam saprātam vajadzētu stāvēt uz stingrām kājām. Nebūt nesaku, ka šos cilvēkus nevajadzētu sodīt. Vajag un strikti. Bet paralēli arī tā cilvēka vecākus. Nežēlīgi? Jā, bet. Mēs visi pasaulē ieejam no mājām, no ģimenes vides. Ar to ceļamaizi, kādu nu mums vispirms jau vecāki iedevuši. Un tā vispirms ir vecāku atbildība, ja sastrādājam nehalo lietas. Tātad vecāki nav mācējuši/nav gribējuši mums iemācīt saprātīgas lietas. Vismaz es esmu gatava atbildēt, ja mans bērns sastrādās ko tādu, par ko nāksies atbildēt pat juridiski. Nebūšu viņam pareizo ceļamaizi iedevusi. Būšu saņēmusi to, ko radījusi. Līdzatbildība zināmā mērā. Un man nav žēl tās mātes, kuras tiesas zālē raud un vaimanā, kad viņu bērnus soda par kaut kādiem smagiem noziegumiem. Ko izaudzināja, to arī saņem. Nežēlīgi varbūt, jā. Bet tikai un vispirms no vecākiem ir atkarīgs tas, kāds nu izaugs tas bumbulis, ko laižam pasaulē.
Tas nu tā, īsumā. Viedokļi?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru