Nekļūdījos šādu virsrakstu rakstot. Tiešām, laikam ka iesākšu ar tēmām, kuras iepriekšējos rakstos visādi esmu cilājusi, apskatījusi. Vienkārši un laikam ka diemžēl neesmu sastapusi atgriezenisko saiti šiem domu piesitieniem. Ceru, taps piedots. Un, lūdzu, pirms komentēt - ar pacietību izlasiet līdz galam...
1. Vispirms narkomānijas sakarībā.
Nu, manuprāt, vajadzēto beigt "čakarēties" un legalizēt pie mums narkotisko vielu lietošanu kā arī pārstāt uz valsts rēķina tos "kukaiņus" ārstēt. Neviens taču viņiem ar varu neliek tās vielas lietot. Tipa - nu nav tā, ka viens tam keksam draud ar automātu, otrs - "pičkā" iekšā tās vielas. Piedāvāt var visiem visu, ko paņemt no piedāvājuma - katra paša brīva izvēle. Un metadons - tā ir sintētiska narkotiska viela, ar kuru tiek aizstātas citas narkotiskās vielas. Un narkomāns nevis pārtrauc narkotiskoties, bet gan tikai un vienīgi nomaina apreibinošo vielu. Punkts.
Labi, neatkārtošos lirikā, kuru esmu jau kaut kur iepriekšējos rakstos apmalusi. Gribu tik piemetināt, ka apgalvojums par to, ka narkomāns (un arīdzan alkoholiķis) no savas atkarības pats nevar atbrīvoties, ir absurds. Atteikšanās process sākas un notiek pēc paša vēlēšanās, gribēšanas. Viss pārējais ir un paliek tikai palīglīdzekļi, kuru izmantošana vai neizmantošana jau ir dziļi individuāls pasākums. Kada nebūt narkomāna "uzsēdināšana" uz metadona ir tikai un vienīgi instanču vēlme kontrolēt šo subkultūru nomainot nelegālās narkotikas pret legālu narkotiku.
Un visas piespiedu ārstēšanas ir tikai darbības imitācija un cīņa ar vējdzirnavām. Vairumā gadījumu piespiedu kārtā ārstēts personāžs vienalga pēc kāda laika atgriežas tur, kur bija pirms ārstēšanas.
2. Par plastiskajām operācijām un tamlīdzīgām būšanām.
Ar lūpu palielināšanu līdz tam līmenim, ka no sejas redzamas tikai lūpas, vai krūtis ar silikona palīdzību sasniegušas septiņdesmit pēdējo izmēru; kā arī pārnērīga kosmētikas lietošana, - nu tas viss attiecināms uz būtnēm ar zemu intelekta līmeni, bet kurām ir parādījusies nauda, pietiekami daudz naudas bezjēdzīgai lietošanai.
Patīk viņas tikai pašas sev un varbūt tādiem pat netāliem "keksiem".
Tas pats attiecināms uz būtnēm ar kilometru gandrīz vai gariem nagiem izteikti spilgtās krāsās.
Pie šī punkta gribu vēl pieminēt to, ka bailēs no novecošanas top lūgta plastisko ķirurgu palīdzība mākslīgai sejas atjaunināšanai. Relatīvi nesen lasīju gudru frāzi: Kāda jēga no fasādes uzprišināšanas, ja kanalizācija novecojusi.
3. Netālas domāšanā ir tās būtnes, kuras medī vecus un bagātus vīriešus.
Nu, nomedīs, tiks pie altāra un sievas godā. Un tālāk? Tas vīrietis sev vecumdienām smuku lellīti sadabūjis ko paspēlēties. Tam bagātajam naudas maisam sen jau ka bērni no iepriekšējām laulībām izauguši, mazbērni ļepato riņķī. Pie viena seeen jau kā testaments uzrakstīts, īpašumi sadalīti. Lellītei X stundā paliks tikai ideja un caurums no barankas.
4. Man kaut kā negribas komunicēt ar cilvēkiem, kuri ir jebkā fanātiķi līdz tādam līmenim, ka nav spējīgi un pat nevēlas jel kādus mīnusus, vispār ko kritisku, dzirdēt par savu fanātisma objektu. Nu, tādiem, kuri ir tik ļoti pārņemti ar savu fanātismu, ka ir atslēgta jebkāda veida domāšana.
5. Kaut nu beigtos bezgalīgie eksperimenti ar izglītības sistēmu. Un augstskolās sāktu domāt nevis par jauno speciālistu pārprodukciju dažās jomās. Piemēram, jurisprudencē vai medicīnas profesiju jomās. Nu nav šajās jomās tik milzonīgs darbavietu trūkums, lai ik gadu "izlaistu ražošanas" pārmērīgu daudzumu absolventu. Tā pārprodukcija neizbēgami ir "ražošanas resursu" nelietderīga izmantošana.
6. Var jau būt, ka novecojos domāšanā, bet pat fiksidejas labāk realizēt ar papildus "Ko es darīšu tad, kad tā fiksideja norealizēsies". Tipa, kad tā ideja "pieklauvē", mēģināt saplānot ne idejas realizācijas etapus bet arī to, ko darīs ar to idejas sasniegumu. Kaut kā ūber gudri izsakos, bet doma ir kaut kā no cikla par to, ka "sagraujam sienu", bet ko tās "sagrautās sienas" vietā likt un ko darīt ar "sienas atlikumu". Savādāk nekas labs nevar sanākt, kā vien pārlekšana no vienas kukū bedres otrā. Bedres nomainīsies varbūt, bet kukū paliks nemainīgā lielumā.
Nu tā, paplūdu vāvuļošanā un laikam ka tiešām savā ziņā atkārtojos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru