Relatīvi nesen, pētot Rīgas karti, precīzāk - Ezermalas ielas lokāciju gar Ķīšezeru, ieraudzīju atzīmi, ka Saules dārza teritorijā atrodas Grāves muiža un netālu no tās, jau ārpus dārza teritorijas - Mežaparka Gustava Ādolfa evaņģēliski luteriskā baznīca.
Hm. Reiz, tālajos skolas gados tiku braukusi uz Saules dārzu, toreiz, padomju gados, muižas pieminējumi bija nevietā, baznīcu kā tādu tajos gados netapu pamanījusi; pat tagad, pēdējos gados samērā bieži ar 48.autobusu vietai garām braucot netiku īsti pamanījusi. Katrs atklājums ir pirmais dzīvē.
Lai uz lokāciju nokļūtu no mana varžu dīķa Vecmīlgrāvī turp nokļūtu, aizbraucām ar 24.autobusu līdz pieturai Meža prospekts (turp var nokļūt arī ar 2.autobusu). Pēc tam pārsēdāmies 48.autobusia un aizbraucām vienu pieturu tālāk - līdz Sudrabu Edžus ielas pieturai. Jo Tomam bija doma paieties gar Ķīšezera maliņu, pa tā saucamo tauvas joslu ieiet dārza teritorijā, apskatīt to muižu no ārpuses un pēc iziet no dārza, lai apskatītu baznīciņu.
Pati muiža - koka celtne divos stāvos. No skata prasās pēc neliekas uzprišināšanas, bet nav gruveši. Acīmredzami top lietota kādām nebūt vajadzībām.
Kad izgājām no dārza un devāmies virzienā, kurā vajadzētu būt baznīcai, pirmajā mirklī bija neizpratne - kur ierastais augstais baznīcas tornis. Aplauziens. Jo baznīca - neliela, vienstāva celtne ar torni, kurš neskrāpē debesis. No ārskata jau radīja omulības un mājības noskaņu. Pat pašu baznīckungu sastapām. Jauks, gados jauns cilvēks. baznīca apkalpo divas draudzes - viena ir latviešu luterticīgie, otra - krievu tautības luterticīgie.
Pašas bildes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru