Klupiens

Nu, jā. Tēma visai sāpīga. Nedaudz, maigi sakot, izteicos jau martā. Par alkoholismu noteikti. Un, pamazām pārdomāju savu šī pavasara rosīšanos.

Jā, ir daudz un dikti visādi darbības pasākumi. gandrīz katru dienu sanāk domāt par to, kas saplānots uz rītdienu, parītdienu vai vēl kādu tur dienu. Par visādām problēmiskām risināšanām. Pēc ziemas "negribu nekur iet, tik istabā pie kompja dirnēt" iestājies aktīvāks dzīves periods. Par daudzām aktivitātēm - nu, te parādās ieraksti, fotogrāfijas.

Un tomēr. Papildus šīm visādām aktivitātēm - apmēram mēneša garumā kāda viena/divas "skārdenes" parādās. Ne katru dienu, bet tomēr. Jo visu laiku - doma par to, kas, kur un cikos jādara. Skaidrā prātā un pie pilnas apziņas. Kaut kas no cikla par "drusku atvaļinājums iestājies, tā kā derētu atlaist". Un tajā pat laikā tas darāmais neatlaiž un nekur nepazūd. Tas, ko mēdz saukt par veselo saprātu, tomēr neizslēdz savu lampiņu.

Tā lampiņa mobilizē, neļauj visam aiziet pašplūsmā, iekrist atpakaļ peļķē, kurā biju dažus gadus atpakaļ. Tā lampiņa neļauj dzīvot no "skārdenes" līdz "skārdenei". Tā liek dzīvot no darāmā līdz darāmajam. Ar ieslēgtu bremzi - "tagad, rīt nedrīkst, jo...". Aiz tā "jo" katrā mirklī ir kaut kas cits, nav jau svarīgi, kas. Galvenais, ka ir.

Ja kādam noder sadzīvē, kad kāda rads/draugs/paziņa tā "drusku" par daudz "uzsēdies" uz alko.

Man stipri palīdzēja no peļķes tikt ārā un tagad arīdzan turēties tas, ka atradu ar ko aizvietot "no skārdenes līdz skārdenei". Man ir visādi notikumi/pasākumi, kurus vajag skaidrā prātā un tamlīdzīgi. Pie viena gribu pati ar smaidu stāstīt par saviem piedzīvojumiem, nevis sarkstot klausīties to, ko par tiem stāsta citi.

Pamēģiniet piedāvāt tan savam radam/draugam/paziņam ko vietā tai "skārdenei". Ko tādu, kas tam cilvēkam būtu interesanti vai kā tamlīdzīgi. No izstādes apmeklējuma līdz kaut kādu papirkinu kārtošanai. Ta jebko, kas tam keksam būtu diezgan ieinteresēti pagarināt pauzi starp alko lietošanām. Man vismaz palīdz. Un starp noraušanās reizēm ir lieli, gandrīz gada garuma, periodi. Kaut kā pavasara periodā atlaižu zināmā mērā (tomēr ar visām bremzēm) tomēr izdodas neaizbraukt auzās un turēt sevi zināmos grožos.

Tas tā, no pašas pieredzes.

Ziniet, tomēr ir par maz alko mīlētāju (un arī narkomānu) nosēdināt nost no tās nelaimes. Vajag ko vietā sakarīgu piedāvāt. Jo, ja nebūs kas vietā, tad - nokāpšana būs tik uz relatīvu mirkli. Pat ja kekss būs ar mieru slimnīcā vai kur nu tur vēl pavadīt laiku, lai atbrīvotos no savas atkarības, bet galarezultātā atgriezīsies pēc procesa tur pat, tajos pat apstākļos, kuri ir iespaidojuši viņa atkarības būšanu - būs par velti tērēts laiks un nauda, jo kekss kritīs atpakaļ. Bez variantiem.

Vismaz man ir daudz kas, ko likt skārdenes vietā. Daudz kas, kas liek ieturēt pauzi alko lietošanā, jo ir svarīgāks un interesantāks.

Es tikšu galā ar pavasara alko nebūšanu. Ir motivācija un daudz kas cits interesants.