Nu, jā. Laikam nevaru beigt izpausties šajā tēmā. Jāizņemas laikam līdz galam. Un apzinos, ka manis paustais ir diezgan šerps visādos aspektos. Katrā gadījumā - esmu atvērta diskusijām.
Vispirms pārlasīju, ko šī gada 7.martā rakstīju sakarā ar vecāku atbildību bērnu audzināšanā. Protams, apmēram mēnesis nav ilgs laiks lai akūti mainītos domas kādā jautājumā. Tāpēc droši varu teikt, ka manas domas tiešam nav mainījušās. Vecākiem (labi, visiem tiem, kuri primāri ir uzņēmušies atbildību par bērna audzināšanu - vecākiem, audžuvecākiem, aizbildņiem, bērnunamu audzinātājiem) dikti jau nu vajadzētu arī saņemt kādu kriminālsodu par to, ko ar savu darbošanos ir izaudzinājuši. Skola, skolotāji - tikai papildlīdzeklis, zināmā mērā kruķis bērna audzināšanas procesam, par kuru ir atbildīgas tās personas, ar to bērnu nodarbojas 264/254. Piemēram, vecākiem, kuru bērns (vecumā, no kura sākot iestājas reāla kriminālatbildība) saņem par savu pārkāpumu reālu cietumsoda termiņu likumā noteiktā laika nogrieznī, saņem to cietumsodu dubultā laika nogriežņa garumā. Kaut kā tā.
Jo vecāki par saviem bērniem uzņemas atbildību jau no tā ieņemšanas brīža un ir atbildīgi par to, kā cilvēks spēs ierakstīties sabiedrībā turpmākā mūža garumā. Un cilvēks, kurš nodarbojas ar krimināllikumā sodāmām lietam, ir vecāku ne darba sekas.
Tas, tā. Tagad par vēl ko.
Esmu, varbūt, paavisam nejauka un agresīva, bet. Cik nu no mana metrs ar kepku, tad runājot par tiem, kurus likumā noteiktā kārtībā soda par izvarošanu. Te nu man ļoti prasās papildinājums cietumsodam. Plastiskā operācija, kuras rezultātā vīrietim, kurš līdz tam čurāt gājis stāvus, viss process turpmāk būs jādara sēdus. Un piespriestais cietumsods jāpavada kamerā, kurā savus soda termiņus pavada arī vairāki citi vīrieši.
Par ir kā mammām, kuras dzemdē un uzreiz atsakās no saviem bērniem. Ja jau nav vīžojušas izmantot kontracepcijas līdzekļus vai, galējā variantā, izdarījušas abortu, tad ko nu vairs - ja tas mazulis ienācis pasaulē, atbildība jāuzņemas. Ja atsakās jau dzemdību namā, tad - sterilizācija. Lai nav to bērnu vispār, ja jau negrib. Es nerunāju ar tām situācijām, kad kaut kādas objektivitātes dēļ un laiku tiek deleģētas pilnvaras kādam citam ar bērnu nodarboties. Tie deleģēšanas gadījumi ir ekstrēmi gadījumi un tikai deleģēšana, nevis atteikšanās. Galu galā bērns/bērni nav rotaļlietas, kuras "šito negribu, nākamo gribu, aiznākamo atkal negribu".
Tā pat, no mana metra ar kepku, sterilizāciju lūdzu arī tām sievietēm, kuras ir tik kukū un nekādas, ka viņām nākas atņemt vecāku tiesības. (Nē, nav runa par sievietēm ar īpašam vajadzībām jebkādas saslimšanas dēļ, runa ir par tām, kuru it kā apzinīgais dzīvesveids jebkādā formācijā ir reāli nekāda - alkohols, visāda veida nolaidība attiecībā pret bērnu/bērniem; ta jebkas šajā ciklā).
Šerpi, vai ne? Ir kādi citi varianti? Teiksiet, ka iejaukšanās cilvēktiesībās? Bet šie, manis apskatītie, varianti ir sodīto personāžu agresīva iejaušanās līdzpilsoņu cilvēktiesībās. Un iesaku variantus, kā sabiedrībā mazināt pārkāpumus kaut par smilšu graudiņu. Zināms cilvēku sugas selekcijas variants? Bet - kāpēc nē? Ar ko cilvēks ir tik īpašs, ka nedrīkst jel kādā veidā censties tikt vaļā no brāķa? Ja jau daudz kas dzīvajā dabā tiek pakļauts selekcijai, tad kāpēc lai cilvēku suga būtu izņēmums?
Jūsu domas?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru