Izlēmām kā fiksideju. Aizbraukt uz vietiņu, kas saucas Audupe. Tā ir sarpupe, kura savieno Daugavu un Vecdaugavu. Nezinu, kāpēc bijušās Daugavas gultni, kura tagad ir tā pati Vecdaugava un attiecīgi arī Audupe, nosaukumā sadalījuši divās daļās. Pie gadījuma jāpapēta dziļāk, kāpēc tā noticis.
Turpbrauciens iesākās ar mazu jocīgu piedzīvojumu. Toms nopētīja internetā, cikos 24.autobuss no manas piemājas pieturas atiet virzienā uz Mangaļsalu. Bija 20 minūtes laika izkasīties no mājas. Par cik līdz pieturai "pāris soli". Izgājuši no mājas un ejot un pārejot ielu, lai dotos uz to pieturvietu -autobuss pienāk pieturā! Toms sāka skriet velkot mani aiz rokas (nu īsākas man tās kājas, esmu lēnāka, velkonis vajadzīgs). Paspējām, ielecām. Vadītājs bija laipns un pagaidīja mūs, divus lēkšojošos īpatņus. Apsēžamies, iekārtojamies. Sākam Toma telefonā Māsas Gūūgles karti pētīt, lai saprastu īsti maršrutu, kurā pieturā labāk ārā kāpt. Un tad, bāc, es paskatos autobusa monitorā. Ups. 58.maršŗuta autobuss, kurš tik līdz Vecmīlgrāvja dispečera punktam brauc. Nevis uz Mangaļsalu.
- Kāpēc nepaskatījies numuru?
- Tu skrēji un vilki mani līdzi. Laikam zināji.
- Hm, nepadomāju. redzēju, ka numurs divciparu un likās, ka īstais.
Iesmaidījām. Un tomēr tikām pie tā autobusa. Praktiski uzreiz pienāca tajā pieturā.
Ja nu kas, pastaigu sākam izkāpjot no autobusa pieturā Veiksmes iela.
Uzreiz atvainojos par to, ka bildēm šodien Mēness fāze ne tā un tās lapā ielādējušās sajukušā kārtībā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru