Vispirms garīgajam...
Tiek saņemta depresīva, vēlā vakarā rakstīta īsziņa (Saņemšanas laikā saņēmējs jau ir aizmidzis un ķer aiz astes piecdesmit pēdējo sapnīti). No rīta saņēmējs piezvana sūtītājam, lai "WTF? Kas tad nu?". Atbildē: "Ai, tas bija vakar. Kad kaķis sakoda un sieviete sakliedza. Šorīt jau citas krāsas.".
Predstorijs - kaķis ir randomā sastapts pilsētas "bezpajumtes" kaķis, kuru ir gribējies paglaudīt un paņurcīt tāpat, kā mājas dīvāna karali, bet sieviete paņerkstēja par interneta raustīšanos.
Tagad pie pārējās domas.
* Ir pa mirklim vietnē Facebook parādās kāds pasmaids par to, ka Valodas dienests (vai kā nu sauc to kantori, kurš atbild par latviešu valodas lietojuma pareizības un citu ar valodu saistītu būšanu kontroli) publiskojis kārtējās savu ideju pērles jaunvārdu veidošanā. Tādējādi it kā veidojot alternatīvu tiem vārdiem, kuri latviešu valodā ievazājušies no citam valodām. Un daudzkārt mēģina kaut teorētiski attaisnot nelietderīgi izlietotos līdzekļus viņu uzturēšanai.
Manuprāt, nu ļoti strikti jāvērtē, lai valodā neieviešas izteikta sliktvārdība (piemēram, krievu necenzējamā lamuvārdu leksika), nevis jāmēģina revidēt un pārtaisīt tos vārdus, kuri jau sen ieviesušies lietošanā kaut kādas lietas/darbības apzīmējumam. Jo, ja tā strikti, tad ļoti teorētiski būtu jāmet laukā no valodas tie vārdi, kuri gadsimtu gaitā mūsu valodā ienākuši no vācu, igauņu, to pašu krievu un to pašu lietuviešu valodas. Un nav lamuvārdi - konkrētu lietu/darbību konkrēts visiem saprotams apzīmējums. Un ļoti iedzīvojušies latviešu valodas kopskaņā.
Tiesa, vairs neatceros, kurš īsti - dators vai kompjūters, kuri apzīmē vienu un to pašu lietu, - ir pareizāks latviešu valodai. Tiek lietoti abi apzīmējumi atkarībā no situācijas. Un neviens nav nomiris no kauna.
Atceros, pirms kāda laiciņa tā (dažos gados mērāma) tā valodas aģentūra vismaz vienu pērli izdeva. Krēslu (ķebli) mēģināja par padirseni pārdēvēt. Un kaut kā bija po par to, ka tas vārds tautā sen jau staigā ar pavisam citu, nevis krēsla, nozīmi....
Vispār, reizēm ir iespaids, ka tam kantorim īsti nekā prātīga nav ko darīt, tādēļ ar visādām muļķībām mēģina attaisnot savu eksistenci. Valodas attīstība ir dabisks process, kurā kādi vārdi nāk klāt, kādi atmirst, citiem nozīme laika gaitā pamainās. Bet tas viss kaut kā dabiski notiek kopā ar kopējo attīstības gaitu... Tad ko tur izdomāt kaut kādas muļķības?
* Kaut kā manī vienmēr ieslēdzas piesardzīgais "WTF", kad sastopu visādus valdības lamātājus un tamlīdzīgas personas. Un vienmēr gribas pajautāt "Ko esi izdarījis, lai valsts priekšgalā būtu tāda valdība, kuru nelamāsi?".
Jo lamāt ir daudz vieglāk, nekā pacelt savu piekto atbalsta punktu un ierosīties kaut kādi. Un - vai tiešām tie personāži, kuri parakstās strādāt valsts vadības jomā ir ar tik ļoti zemu pašvērtējumu, ka piekrīt strādāt tur, kur viņus lamās par visu un visu laiku? Vai viņi ir mazohisti?
Nē, nesaku, ka visiem jāpatīk visi. Mātes, meitas, kleitas princips. Bet pie mums, mūsu zemītē, kaut kā ir iegājies, ka vispirms draudzīgās rindās periodiski ievēlam tos, kuri kādu laika nogriezni vadīs mūszemīti, un pēc tam tik pat draudzīgās rindās sākam tos ievēlētos lamāt. Kas, mēs sev peramos zēnus un meitenes ievēlam? Kaut kas ir sagājis greizi....
Kā neliela atkāpe. Trampa sakarībā. Viņa ierosīšanās ļoti daudziem nepatīk, viņš ir pārāk hiperaktīvs mīnusa zīmes virzienā. Daudzi cilvēki jūtas ļoti vīlušies šajā kungā, kurš turpmākos dažus gadus to valsti vadīs. Un te nu priekšplānā iznāk viens paliels "bet". "Bet" ir tajā faktā, ka viņš nekādi nevarētu tikt tajā galvenajā valsts krēslā bez savas komandas un vēlētāju atbalstošās līdzdalības. it īpaši vēlētāju skaita daudzuma. Un te nu man jautājums: "Tiem cilvēkiem vismaz muguras smadzenes ir?". Kungs jau pirms pirmsvēlēšanu epopejas bija iekūlies nepatikšanās, kuras beidzās ar tiesu un piespriesto sodu par visādiem nesmukumiem. Tajā pat laikā - nu vav viņš iecementēts tajā krēslā uz mūžīgiem laikiem, pat jau tagad ir kaut teorētiska iespēja viņu no tā krēsla laukā dabūt. Ja to neizdarīs ASV parlaments savu jurisdikciju ietvaros, to netieši varētu izdarīt pati tauta sarīkojot visādas priekš valsts iekšpolitikas globālas nekārtības un ko tamlīdzīgu. Problēmas risinājums ir pašā ASV tautā.
Atgriežoties pie mūszemītes norisēm.
Un te nu atkal - nu nav tie politiķi iecementēti tajos krēslos. Ja kāds/kādi nepatīk un tiešām tai nepatikai ir ļoti pamatots būtisks iemesls, nu var taču atrast iespējas to kādu "pastumt nost" no tā krēsla. Visādus variantus var atrast, ja tos meklē.
*****
Un, tik mans iespaids vai kā nu to sauc, visa šī iekšējā reizēm ne pārāk saprotamajā ņemtnē pie vainas ir paliels slānis nedomājošo personāžu. Nedomājošo, jo nav vispār nekādu smadzeņu/nav vēlme domāt/slinkums domāt. Vai kas no tā cikla. Un te ne jau eksperimenti iglītības laukā ir pie vainas. Vispirms jau viss sākas un notiek ģimenē. Pašu slinkums nodarboties ar audzināšanu radījis to apstākli, ka no izglītības iestādēm tiek paģrēts arī tas, kas vispār īsti nav izglītības iestādes kompetencē. Proti un piemēram, bērna uzvedība sabiedriskās vietās (un izglītības iestāde ir sabiedriska vieta), attieksme pret darāmo (un mācīšanās process ir darāms pasākums) - nu, tas jau ir ģimenē audzināms lielums. Skolas sūtība nav nodarboties ar tām lietām, kuras ir jādara vecākiem. Galu galā vecāku darbs ar bērna piedzimšanu tikai sākas un turpinās mūža garumā. Nu nepietiek radīt/dzemdēt bērnu un pēc "aizšmaukt krūmos" ar "Nav mana darīšana, lai izglītības iestāde dara".
*****
Labi, sapļāpājos. Neņemiet ļaunā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru