Reliģija kopumā - vai tikai man tā liekas?

Tiešām tik jautājums - vai man tikai tā liekas? Runa ir par reliģijas, konkrēti kristietības, propagandēšanu. Un nē, man nav pretenziju pret reliģiju, ticību kā tādu. Lai karts tic tam, kam grib, kaut rūtainai kazņai kalna korē. Ja vien tas nepāraug fanātiskā savas ticības uzspiešanā citādi domājošajiem.

Un - man nav nekādu iebildumu par to, ka mūsu valsts sistēmā reliģija kā tāda ir atzīta par esamu, netiek noliegta tās esība. Netiek vajāti kā nebūt dziļi ticīgie cilvēki.

Un te nu mans "Ups? Kas notiek?"

Joprojām uzskatu, ka reliģiskā ticība ir katra cilvēka dziļi individuāls pasākums. Un tas, kā viņš rīkojas savas ticības ietvaros - nu, visādi reliģiski rituāli, dievkalpojuma apmeklējums (kas arī pēc būtības ir reliģisks rituāls) un visādas tamlīdzīgas būšanas - arī ir dziļi individuāls pasākums. Ja vien, atkārtošos, tas nepāraug darbībās, kuras var nodarīt jel kādu kaitējumu citiem, kuri nav saistīti ar šo, konkrēto, reliģisko pasākumu.

Mani iesprindzina šajā gadījumā kas cits. Tas, ka tā dēvēto tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvji paklusām, bet samērā uzbāzīgi veic uzspiedienu citiem savas reliģijas popularizēšanā. Un atkal - tajā pat laikā nav nekas slikts, ka luterāņiem ir sava internetvietne ebaznīca.lv (citus kristīgo konfesiju pārstāvjus neesmu pamanījusi šajā vietnē, varbūt esmu pavirši skatījusies). Drusku papētot šo vietni, manī radies tāds kā bremzes iespringums. Ar vēlmi drusku distancēties no visa tā. Ne tāpēc, ka (atkārtojos) esmu pret kādu ticības izpausmi. Tādēļ, ka tur paustais liekas tāds kā "Kāpēc mani grib piespiest ticēt tam, kuru nespēju pieņemt kā normu?". Kaut kā tā, šajā ciklā.

Arī citviet, ar reliģiju nesaistītās internetvietnēs, periodiski sastopami kādi reliģiju popularizējoši (manuprāt, diezgan primitīvi uzspiedoši) teksti. 

Ir radies neglābjams iespaids, ka ir vēlme "ja ne ar velšanu, tad mazgāšanu" papildināt savas rindas ar tiem, kuri savus prātus aizņēmuši vienalga ar ko, tikai ne reliģiju. Pie kam, aģitācija manā uztverē ir visai, atkārtošos, primitīva. Jo aģitatori, liekas, paši ir visai primitīvi savā domāšanā. Kaut kas tajos tekstos velk uz dziļu fanātismu, kurš nespēj atbildēt konstruktīvi ne uz vienu Kāpēc. Atbildi aizstājot ar "Tāda ir Dieva griba un prāts" un ignorējot jebkuru lūgumu pēc pamatotības.

Tādējādi man radies iespaids, ka ir mēģinājums mehāniski ievilkt cilvēku ticībā neļaujot cilvēkam pašam nonākt pie ticības. Mehāniski pievērstais ir un paliek robots, tas, kurš pats pie kaut kā nonācis - jau cilvēks domājošais. Robotu var pakļaut, domājošo - nē.

Tas liek aizdomāties par uzspiedošās reliģisko adeptu meklēšanas mērķiem. Pievērst cilvēkus ticībai vai padarīt tos par robotiem? Vai Latvijā esošā Evaņģēliski luteriskā baznīca jau kļuvusi tik vāja, ka "vienalga kādām metodēm, ka tik draudzes un, attiecīgi, naudas papildinājums",?

Man nav iebildumu pret reliģiju, man iebildumi sākas tad, kad mani ar varītēm grib pievērt tam, kas nav mans. Kaut kā tā.

Un - vai man vienai tāds iespaids? Vai arī es pārāk slimīgi uztveru situāciju?