Pamazām izkrāmējos. Nekas īpaši daudz istabā nav palicis; šonedēļ, līdz nākošās nedēļas vidum apmēram tā izvākšanās jāpabeidz. Un tad pavisam, "ar galiem" būšu Ludzā.
Zināms atvieglojums, ka prom no šīs mājas; zināmas skumjas, ka jābrauc prom. Bet tajā pat laikā - iekšēji zināju, ka tāds mirklis pienāks.
Kaimiņi, tie, kuri še dzīvo gadiem ilgi kā "nemainīgais sastāvs", nav slikti, ir sirsnīgi. Esmu pat zināmā mērā sadraudzējusies. Bet tajā pat laikā - ne mana "plauktiņa" cilvēki. Tie ir cilvēki, kuriem vairumā gadījumu strādnieku šķira ir galvā, nevis statusā. Ar viņiem nevar par grāmatām parunāt, par redzētām izstādēm un visu ko tamlīdzīgu. Par vienkāršākām tēmām jā, bet ne par to, kas ir ārpus rāmja "darbs, mājas, veikals" vai kādu mājas iemītnieku neadekvātums alkohola iespaidā. Ar viņiem nav slikti uz lievenīša sēžot un pīpējot parunāt ne par ko vai par "Meksikas seriālu modifikāciju" dažu mājas iemītnieku interpretācijā.
Citādi - daudz kas ir "garām", jo nesapratīs.
Nē, nesaku, ka viņi ir slikti. Viņi ir savādāki. Kaut kā biju iemanījusies saprasties, neraukt degunu komunikācijas laikā.
Joprojām zināms smīns ir par vienu būtni, kura dzīvo pirmajā stāvā; istaba ir gaitenī, kurā dienas laikā ir visai dzīva kustība. Par cik šo gaiteni izmanto ne tikai tie, kuru istabas atrodas šajā gaite Unnī, bet arī cilvēki, kuri kāpj lejā no citiem tā spārna stāviem. Šis gaitenis daudziem ir vienīgā iespēja no savas istabas nokļūt līdz mājas ārdurvīm, veļas mazgātuves telpu.
Tad nu šī būtne. Mājā dzīvo ne pirmo gadu, dzīvoja te jau laiciņu pirms manas ievākšanās še. Ne ar vienu nekontaktē, neesmu manījusi, ka pat garāmejot sasveicinātos ar kādu no "ilgdzīvotājiem". Vispār, turas izteikti savrup. Lūk, tad nu tālāk. Viņa strādā kaut kur nakts maiņās, no rīta pārrodas un liekas gulēt. Un te nu sākas - garām viņas istabai gandrīz vai uz pirkstgaliem jāstaigā, kaimiņistabās dzīvojošajiem esot jāizturas izteikti klusi. Pat nečaukstinot konfekšu papīriņus. Dienas laikā! Laikā, kad normālformā cilvēks ir kādā formācijā aktīvs un kaut ko rosās. Rosās, neradot neadekvātas situācijas.
Nav jau nakts, kad ir kādas īpašas uzvedības normas jāievēro. Ir diena. Bet būtne grib gulēt astoņas stundas un dienas rosība mājā viņu traucē. Ups. Nakts maiņas darbam ir viņas izvēle, vai tāpēc kaimiņiem ir jāapstādina sava dienas darbība? Viens cilvēks mēģina uzspiest vairākumam savu dzīves stilu. Jāsaka, visai neveiksmīgi. Viss notiek tā, kā dienā pieklājas un būtne ir viena pret visiem bezcerīgi. Kaut arī man ir tāds neatbildēts jautājums - kāpēc tad viņa nemaina dzīvesvietu uz tādu vietu, kurā viņai netraucētu apkārtējie dienas trokšņi?
Tas cilvēks ir specīgs introverts.
AtbildētDzēst