piektdiena, 2026. gada 15. maijs

Sajūtas

Vienmēr ir bijis tā. Esmu braukājusi pa vietām ārpus Latvijas, bet vienmēr, atgriešanās mirklī izkāpjot no mani atvedušā transporta līdzekļa, ir bijusi "Es atkal esmu mājās!" sajūta. Neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskā punktā Latvijā tobrīd ir mana dzīvesvieta. Un nekad nav bijusi sajūta un vēlme ar visiem čemodāniem un "dziesmu grāmatu" pārvākties kaut kur ārpus Latvijas teritorijas. Jo man ir svarīga vieta, kurā mani senči paaudzēs dzīvojuši, ir svarīga saskarsme ar to zemi, kura.... Patētiski sanāk, bet tās laikam ir kādas emocijas.

Dzīvošana Latvijā? Ir tā, ka izejas punkts vienmēr ir bijusi Rīga, kurā mani priekšteči pa asinsradniecību sāka ievākties jau tālo 1800-to gadu sākumā, kad cara laikā Vidzemes guberņā un Kurzemē agrāk nekā citā Krievijas impērijas daļā atcēla dzimtbūšanu. Tik dziļas saknes kādā vietā nav mazsvarīgs faktors.

Esmu dažādos laikos ar dažādu motivāciju un dzīvošanas ilgumu dzīvojusi arī citās Latvijas pilsētās. Taču vienmēr ir bijis tikai un vienīgi silts smaids, patīkamas atmiņas. Sajūta, piederība Latvijas telpai. Un tikai. 

Toties Ludza jau ir kas cits, kas īpašs. 

Šī ir trešā reize, kad atgriežos Ludzā ar domu par ilgu palikšanu. Jo Ludzā ir mājas sajūta, līdzvērtīga tai mājas sajūtai, kas ir dzimtajā Rīgā. Un tā ir īpaša māju sajūta, jo "pavisam mana Rīga" un "pavisam mana Ludza". Nevienā citā Latvijas nostūrī man nav bijusi šī īpašo māju sajūta. Visur citur - mīļi, silti, labi; cilvēki, kuri ar mani runā vienā valodā, dzied apmēram vienas dziesmas...

Tomēr - Latvija ir mājas drusku plašākā nozīmē par mājām, kurās tu ieej, novelc apavus un atsēdies dīvānā ar kafijas/tējas tasi rokās. Rīga un Ludza ir tās divas pilsētas, kuras mani silda pat visstiprākajā salā ejot bez cimdiem.

Ja man būtu kāds sauklis jāizdomā, tas būtu "Dzīvoju Latvijai, Rīgai un Ludzai!". Citiem maniem tautiešiem tas sauklis mainītos atkarībā no punkta Latvijas kartē, kurā viņi dzīvo; vienojošais faktors paliktu nemainīgs - Latvija.

Jo - labi, jau labi - Rīga un Ludza. Bet kā bez Gaujas senlejas pie Siguldas un Turaidas pili, kura pār Gauju paceļas? Kā bez šķelmīgās Kuldīgas? Liepājas ar Līviem, Credo? Saldu ar visu Saldus sauli? Un Jelgava - Mītava? Skaitīt var daudz, bez kā nekādi nevar. Bet Rīga un Ludza man ir bāzes formulas. Bez tām es primāri nevaru. Man pamata mājas ir abās šajās pilsētās.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru