Lietus

Šodiena uzdzen skumjas. Man vienmēr lietainā lakā uznāk skumjas. Jau kopš bērnības. Nu nepatīk man lietains laiks. Kaut nu lietus ar 5.oktobri mitētos. Vismaz rīta cēlienos, kad man būs pasts jāiznēsā. No 6,00 rītā līdz pusdienas laikam. Pēc tam var līt. Tad jau būšu kaut kur zem pajumtes. Kaut gan - labāk, lai līst naktīs. Un tikai. Tad pa dienu sausāka staigāšana. Un pa naktīm nav ko vazāties apkārt. Tas piederas jaunībā, kad ir nu ļoti daudz romantikas. Manā vecumā romantikas ir mazāk un retāk.

Sava bloga statistiku skatoties, redzu, ka mans ieraksts par salonu 24 karata joprojām ir populārs. Acīmredzot, šis salons joprojām piekopj agresīvo mārketingu tā, ka cilvēki spiesti interesēties par šo salonu internetā. Lai noskaidrotu citu cilvēku viedokļus un izkristalizētu savējo viedokli, kurš parasti veidojas konsolidējoties citu viedoklim ar saviem novērojumiem.

Joprojām esmu dzīvokļa meklējumos. Tiesa, gaidu tuvāko slimības lapas apmaksu, kad parādīsies naudiņa, lai varētu veikt pirmo iemaksu par dzīvokli. Daudz skatos ss.lv piemērota (cenas ziņā) dzīvokļa meklējumos kā arī cenšos iztaustīt visus draugus, vai tiem nav kas zināms par izdodamu dzīvojamo platību. Man ar 1.oktobri jābūt jaunās telpās, bet pagaidām vēl pat nezinu, kur mītēšos.

Atvasara

Varbūt tāpēc, ka jau februārī pamazām sāku slimot un aprīlī "apgāzos" pa nopietnam tā, ka pat vasarā visa slimošana iestiepās, pavasari pavasarī tā arī pa īstam nemaz nesajutu. Tikai savu palēno atiešanu no slimošanas. Kaut arī vasara paskrēja ātri. Vispār viss šis pusgads uz slimības lapas paskrēja ātri, ņemot vērā to, ka maija otrā puse vilkās kā gliemezis uz paģirām, jo pāris nedēļas vēl pat no mājas nevarēju iziet savu plaušu taupot.

Toties tagad atvasaru jūtu kā pavasara elpu. Laikam pirmo reizi mūžā rudenīgo atvasaru uztveru kā pavasara plūsmu. Un ik reizi pieķeru sevi pie domas - kāpēc mazuļi nebradā pa baseinu Ziedoņdārzā? Pirmo reizi manā apzinātajā mūžā bradājambaseinā tur ir ūdens un jau maija beigās/jūnija sākumā tur bradājās un plunčājās bērni vecumā ap 10 gadi. Tagad tik gar malām sēž un spēlējas labi ja pārītis bērneļu. 

Vispār, šī pavasarīgā sajūta dzen laukā no mājas un liek izstaigāties. 

Interesanti, kāda būs sajūta vēlajā rudenī un ziemā? Gribētos jau, lai ziema būtu tik pat silta, kā iepriekšējā. Bez aukstām dienām. Par pastnieci strādājot savādāk atkal apgāzīšos slimošanā. Vai arī būs jāiet prom no darba meklēt citu darbu. Un pie viena - sākot no 5.oktobra negribas arī lietainus rītus. Pastu iznēsāt lietainā laikā ir kaut kā nehalo un nemīļi.

Baltā nakts

Jau kuru gadu pēc kārtas septembra pirmajā sestdienā Rīgā notiek Baltā nakts. 

Esmu bijusi divas reizes uz Baltās nakts pasākumiem. Pirmā reize bija 2010.gada rudenī kopā ar muminu. Toreiz mēs visu nakti nodzīvojāmies bijušā VEF'a teritorijā un skatījāmies tur notiekošo. Kas pārsvarā bija koncerti. Viens no tiem bija Hospitāļu ielas koncerts. Un pēc pasākuma piecos no rīta ieradāmies pie manas māsas Stabu ielā pagulēt.

Otra reize bija vakar kopā ar Ilmāru Biti. Kopā nedaudz paskatījāmies Doma laukumā 21.00 vakarā notiekošo vācu leļļu teātra uzvedumu. Es līdz beigām nepaliku. bija grūti redzēt aiz citu mugurām - esmu maza auguma - un arī nostāvēt bija grūti. Devos prom nedaudz apskatot un paklausoties grupu uzstāšanos pie Makdonalda ēstūža un Esplanādē. 

Principā, pateicu, ka palika slikti bet būtībā - kamēr transports kursē, gribēju paspēt aizbraukt līdz muminam uz Imantu un vajadzības gadījumā arī atpakaļ. (un vajadzība bija - nācās pat pieskriet uz autobusu, lai nevajadzētu gaidīt ap pusstundu). Mumins bija mājās, nedaudz aprunājāmies un devos mājup. Pirms mani vēl sazvanīja Ilmārs un apvaicājās par pašsajūtu. Puslīdz virspusēji pastāstīju.

Ilmārs, vēl pirms tikšanās ar mani, bija Mākslinieku namā Vecrīgā apskatījis Mākslas telpu. Esot bijusi franču mākslinieku avangarda ceļojošā izstāde un viena maza zālīte ar mūsu mākslas studentu darbiem. Franču mākslinieku darbi esot bijuši lieliski, bet destruktīvi. Par mūsējiem viņš neizteicās. 

Ilmārs esot arī noskatījies leļļu teātra izrādīti līdz galam. Tā nebija ilga, bet viņam patika. Pēc Doma laukuma leļļu meistari esot devušies ar visām lellēm klaiņot pa Vecrīgu. 

Uz vienas no Vecrīgas mājas sienām esot demonstrēta veca Rīgas kinostudijas filma Šķēps un roze. 

Bet principā Ilmārs arī drīz pēc manis devies prom no Vecrīgas uz mājām, jo esot sācis līņāt. Bet tas laikam bija kāds lokāls lietus, jo savā braucienā uz Imantu un atpakaļ uz centru lietu tā klasiskā izpratnē nesastapu. Vienīgi atpakaļ braucot ap Ķīpsalu autobusa priekšējos logus no ūdens pilēm tīrīja lietussargi. Bet arī ne ilgi.

Ak, jā. Pirms tikšanās ar mani, kamēr mani gaidīja norunātajā tikšanās vietā, Ilmārs vēl bija noskatījies līdz galam basketbola maču pie Brīvības pieminekļa. Tik aizmirsu pajautāt - kas spēlēja. Jo izreklamētas jau ir visu triju Baltijas valstu savstarpējās spēles. Un aizmirsu pajautāt - kas uzvarēja. No pusvārdiem sapratu, ka viena no spēlējošām komandām bija Lietuvas komanda. Jo izteikumā bija teikts par lietuviešu līdzjutēju saucieniem "Lietuva! Lietuva!".

Abi ar Ilmāru vēl vienojāmies, ka pilsētā, vismaz Vecrīgā, nav Baltās nakts svētku noskaņojuma. Jo visas kafejnīcas, dzertuves, krodziņi utt. bija pilni ar tāpatpasēdētājiem, nekas īpašs nenotika, vienu krodziņu bija "okupējuši" lietuviešu basketbola līdzjutēji un kaut ko svinēja.

LFFB valdes sēde Trijos vīros laivā

Vīriešu nakts patversme Maskavas ielā 208

Mans paziņa kļuvis par naktspatversmes iemītnieku. Maskavas ielā 208. (Informāciju par naktspatversmēm var iegūt viņu mājas lapā). Un nav tā, ka viņam pašreiz nav darba. Viņam nav pajumtes. Mantas - pie draugiem kur nu kurās. Divistabu dzīvokļa iedzīve. Māte nomira, bet dzīvokļa saimnieks nepārslēdza īres līgumu un jaunu mitekli par saprātīgu cenu atrast nekādi neizdodas.

Atrasties patversmē var (ja pareizi atceros) no 18.00 vakarā līdz 9.00 nākošajā rītā. Samērā saprātīgi, ja pa dienu ir ko darīt. (Paldies dievam, viņam ir ko darīt). Bet ko lai dara tie, kuriem arī pa dienu nav kur likties? 

Esot 15 cilvēki vienā istabiņā, dažus viņš zinot arī pēc vārda, ne tikai pēc skata. 

Dzīvojot arī bariņš tādu, kuri relatīvi nesen atbrīvojušies no ieslodzījuma vietas. 

Internetā izlasīju, ka divus mēnešus patversmē varot mitināties bez maksas, pēc tam jāsāk maksāt līdzfinansējums. Tiesa, ieraksts bija pavecs, nezinu, kā ir tagad. 

Ir pieejams sociālā darbinieka pakalpojums. Atkal - neesmu informēta, tas ir bezmaksas vai maksas. Sociālais darbinieks izrakstot ieejas atļaujas. Uz piecām dienām. Ik pēc piecām dienām ieejas atļaujas - caurlaides tiekot atjaunotas pie vajadzības.

Un tā ir tikai viena no naktspatversmēm, kas darbojas Rīgā.
Esot arī feiskontrole - iedzērušam labāk nerādīties naktspatversmē. Nelaidīšot iekšā, kaut arī pie pirmās reizes esot brīdinājums.

Kārtējās pārdomas un atkal ar skārdeni

Nedēļu iztiku bez skārdenes. Maz laika. Kaut kā ne tā, kā vajadzētu, notiekās.

1. Pārlasīju visu, ko sarakstījusi esmu par Herkulesu un Smalko stilu. Par Smalko stilu domas nemainās, redzēs, kas notiks ar domām par Herkulesu. Galu galā gadu neesmu šo seriālu skatījusies. Varbūt kaut kas ir pamainījies uztverē. 

Vispār, nav jau tā, ka jaunas filmas neskatos tikai seriālus, un noteiktus seriālus, uz riņķi. Vienkārši patlaban gaidu, kad "atvilksies" Niro Vulfa mistērijas, neko jaunu pagaidām vilkt netaisos, skatos to, kas ir. 

Nē, nu ir vēl Going Postal un Cvet Volšebstva pēc Terija Pračeta. Bet tos esmu tik ļoti uz riņķi skatījusies, ka vairs negribas tuvākā laikā. Ar šo divu minēto filmu apskatu še padarboties - neesmu lasījusi grāmatas, pēc kurām filmas uzņemtas, tāpēc paklusēju savos izteikumos. Nav ar ko salīdzināt, kaut gan filmas patīk un ir topā. Netaisos no kompja mest ārā. /Grāmatas nelasīšana man netraucēja izteikties par Hobitu, bet ceru - taps piedots/.

2. Skārdene tomēr pamaisīja rīta un dienas labsajūtu, kas sakrājusies nedēļas laikā. Redzēsim, kā būs rīt no rīta. Vispār, kā es pamazām sāku justies labāk fiziski un man jau sāk spīdēt atgriešanās darbā, visas sajūtas ir savādākas, nekā pusgadu atpakaļ, kad tikai paņēmu slimības lapu ar cerību neatgriezties darbā. Bet nu - var jau būt, ka ilgi tajā darbā nenoturēšos pašas rakstura un vēlmes pēc, nevis tāpēc, ka mani negribētu paturēt.
3.  Šī problēma nav mainījusies. Varbūt kāds atradīsies, kas būs ar mieru izdot/izīrēt pavecākai kundzītei apdzīvojamu platību par saprātīgu naudiņu? Zinu, ka pie šīs problēmas atgriežos ne pirmo reizi, bet viņa pastāv ne īsu laika periodu.

Mazas pārdomas bez skārdenes

Visām pārdomām nav jātop skārdenes pavadījumā. Reizēm kaut kas ir jāuzraksta arī bez tās palīdzības un iespaida.

1. Par Latvijas Pastu jau esmu rakstījusi vairākkārt. Šeit un šeit. Piektajā oktobrī pēc pusgada prombūtnes uz slimības lapām atgriežos darbā. Nē, slimības lapas noteiktais pusgads man beidzas 18.septembrī. Man pēc vēl divas nedēļas darbs iedos atvaļinājumu. Visiem tā būšot labāk. Sakiet, kur vēl darbs dod atvaļinājumu no brīva prāta un labprātīgi, gandrīz vai uzspiežot, pēc tik ilgas slimošanas? Gandrīz vai jāceļ debesīs priekšniece.

2. Velku seriālu par Niro Vulfu, amerikāņu variantu. Saucas Niro Vulfa mistērijas. Krievu variants arī ir redzēts televīzijā, tikai nebija tik aizraujošs. Varbūt vēlāk novilkšu arī`krievu variantu ar Donātu Baņioni galvenajā lomā. Tikmēr kavēju laiku ar Smalko stilu un Herkulesu. 

3. Ja turētos nauda, vispār valsts darbā neietu un atrastu citu ko darīt. Ar tulkošanām ne pārāk var sanākt. Sludinājumu varu likt iekšā tikai apmēram reizi divos mēnešos. Un tad uz to atsaucas negribīgi. Ja nu kāds šeit caur rindām izlasītu, ka nodarbojos ar tulkošanu? No krievu valodas uz latviešu valodu. 

4, Oktobrī paredzama biedrības kopsapulce. Datums tiks precizēts.