otrdiena, 2018. gada 9. oktobris

Saule un krāsas Miķeļa kapos

No rīta aizbraucu pie mammas uz kapiem apkopt kapa vietu. Tur koki tērpti rudenīgākās krāsās, nekā Purvciemā.

Šis un tas

1. Nesen Delfos izlasīju ziņu, ka sociālās aprūpes darbinieki taisās streikot. Viņiem tiešām maksā maz. Pat mazāk, nekā medmāsām slimnīcās. Pie viņu individuālās atbildības par katra konkrēta cilvēka aprūpi. Interesanti, kas notiks ar pilsētu ielām un pagalmiem, ja sētnieki un atkritumu savācēji pieteiks diezgan ilgstošu streiku algu jautājumā? Arī šīm profesijām pie viņu darba smaguma un atbildības ir visai mazas algas.
2. Vispār, interesanti, kas notiks Latvijā, kad viss tehniskais personāls sāks streikot un pieprasīt algu paaugstinājumu? Lielo algu bonzas paši sāks darīt to melno darbu, kuru pilda  tehniskais personāls vai arī pie mums saplūdīs kaudze ar viesstrādniekiem, kuriem tehniskā personāla mazās algas liksies milzonīgi lielas?
3. Es nedaudz atkārtojos, bet ir vērts padomāt par algu paaugstināšanu nespecializētajam tehniskajam personālam, lai saplūstu atpakaļ tie Latvijas iedzīvotāji, kuri tieši šī iemesla dēļ braukā sezonas darbos uz ārzemēm. tas ir tikai ieteikums/viedoklis. Nekas cits.
4. Dažu anonīmo komentētāju dēļ man reizēm vispār gribas "piegriezt skābekli" manu tekstu komentēšanai, jo uzrodas tādi, kas tikai meklē kašķi, nevis runā pēc būtības. Bet laikam vēl kādu brīsniņu pacietīšos, redzēs, kā ies.
5. Tomēr esmu pateicīga tiem, kas mani lasa, komentē un reizēm noklikšķina uz reklāmām. Skaidrāks kļūst, kur esmu kļūdījusies un par ko neesmu painteresējusies citos vebsaitos. Pēc katra šāda komentāra pacenšos apskatīties infu par jautājumu norādītajās vietnēs. Ar mani laikam notiek kaut kas apgriezenisks - es skatos un meklēju pēc raksta izvietošanas, nevis pirms. Tā nu sanāk, ka es reizēm visu daru no otra gala.

pirmdiena, 2018. gada 8. oktobris

Visādi krikumi

1. Vietā, kur es tagad dzīvoju, uz ielām var sastapt apmēram tik pat daudz tukšo pudeļu lasītāju, cik centrā. Imantā un citos rajonos tie bija praktiski neredzami. Bomži gan nav manīti, tie pa lielo ir centra problēma.
2. Rīgas centrālās ielas tiek remontētas un pucētas uz nebēdu. Vai kādreiz pienāks kārta arī mazajām ieliņām un guļarajoniem, kuri prasās pēc sakārtošanas un labiekārtošanas?
3. Ļoti ceru, ka Saskaņa netiks pie krēsliem valdībā, kaut arī patlaban ir savākusi visvairāk krēslu Saeimā. Ceru, ka citas partijas apvienosies tādā procentuālā ciparā, ka atstās minēto partiju opozīcijas vietās.
4. Ceru, ka tad, kad pienāks laiks nomainīt prezidentu, tas būs respektablāks un politiski zinošāks. Ceru, ka izvirzot prezidentu būs pieņemts pārdomāts lēmums un kandidāts.

svētdiena, 2018. gada 7. oktobris

Vēlēšanas - anatomija

Ja padomjlaikos elektorāts varēja vispār neiet uz vēlēšanām, to rezultāts vienalga bija nemainīgs 99,9% balsstiesīgo ir novēlējuši par izvirzītajiem kandidātiem. Vispār, tāpat jau bija skaidrs, ka izvirzītie deputātu kandidāti tiks valdībā.
Tagad ir interesantāk. Partiju ir vairāk, iespēju tikt valdībā - kā nu kurai. Kā mācēs sevi pasniegt. Un balsu skaitīšanas nakts pēc vēlēšanām - ir interesanti pavērot un sekot līdzi balsu skaitīšanas procesam un partiju reakcijai uz šo skaitīšanu. 
Šoreiz televizorā nesekoju šim notikumam. Tagad, no rīta, delfos apskatījos aptuvenos rezultātus, kas pēc nakts skaitīšanas ir izveidojušies. Pēc aptuvenām aplēsēm partija, par kuru balsoju, ir iekļuvusi valdībā. Principā tas jau bija sagaidāms. Toties Saskaņa ir vadībā. Bet rezultāts dienas laikā vēl var nedaudz mainīties, jo, kā teikts delfos, pēdējie cipari no ārvalstīs vēlējošiem Latvijas pilsoņiem pienākuši agri no rīta. Tas tāpēc, ka vēlēšanu iecirkņi tika slēgti astoņos vakarā pēc vietējā laika un katrā valstī pa lielo tas vietējas laiks atšķiras no Latvijas vietējā laika.
Par Saskaņu runājot - tai ir spēcīga elektorāts gan latviski gan krieviski runājošo pilsoņu vidū. Un tas ir pateicoties Ušakova darbiem un nedarbiem Rīgā. Tā nu tas diemžēl ir sanācis. 
Tomēr priecājos. ka manis izvēlētā partija ir iekļuvusi valdībā, esmu vismaz pareizajiem nodevusi savu balsi. Un tā ir izteikti prolatviska partija.
Kaut nu Saskaņas balsu kopskaits šīs dienas laikā nedaudz mazinātos par labu citām, prolatviskākām partijām, kuras tad arī sastādītu vairākumu valdībā. Saskaņai pietiek ar Rīgu, nav ko kāpt augstāk.

sestdiena, 2018. gada 6. oktobris

Rudens sākums Purvciemā

Vēlēšanu iecirkņi Rīgas 64.vidusskolā

Aizgāju vēlēt uz Rīgas 64.vidusskolu, kas ir tuvāk mājām, kurās es tagad dzīvoju. Skolā ir izvietojušies divi vēlēšanu iecirkņi - Purvciems tomēr ir paliels guļamrajons. 
Aizgāju jau pirms astoņiem no rīta. Gāju ar domu, ka tur būs mierīgi un paklusi, kā jau agrā sestdienas rītā. Un komisijas darbinieki nedaudz garlaikosies pie kafijas krūzes - iecirkņi ir atvērti jau no septiņiem rītā. 
Bet nekā - abos iecirkņos, kas atradās divos blakus gaiteņos norisa dzīva kustība. Ne jau tā, ka veidotos rindas pie reģistratoru galdiņiem, bet balsotāji nāca un gāja, darbiniekiem garlaikoties īpaši nebija laika. Radās iespaids, ka vēlētāji jau sāka nākt balsot jau no iecirkņu atvēršanas brīža.
Ja jau tagad bija dzīva vēlētāju kustība, tad jautājums - kas darīsies iecirkņos ap pusdienas laiku, kad cilvēki būs modušies kā jau brīvdienā - pavēlu. Un kas darīsies iecirkņa darba laika pēdējā stundā, jo visi vēlēšanu iecirkņi pieņems vēlētājus līdz astoņiem vakarā.
Pēc tam sāksies grūtākais posms - balsu skaitīšana par partijām kā arī krustiņu skaitīšana vēlēšanu biļetenos.
Es nobalsoju un devos mājās.
Tagad tikai jāizlemj - kur skatīties balsu skaitīšanas gaitu un tās rezultātus - datorā TV tiešraidē vai pa televizoru (šis relikts vēl mums ir saglabājies).
Par ko es balsoju? Vai nav vienalga - es savu pilsoņa pienākumu izpildīju un punkts. Vienīgais, ko varu pateikt - tā nebija prokrieviska partija.
Skolas balsošanas iecirknī man patika sagaidīšana, laipnā apkalpošana un arī tas, ka atvadīšanās arī bija laipna. Ceru, šī laipnība saglabāsies līdz dienas beigām.
Es tomēr neapskaužu šos cilvēkus - jau no septiņiem rītā pieņemt vēlētājus un pēc tam - pēc astoņiem - sēdēt un skaitīt balsis (un galvenais - nekļūdīties).

ceturtdiena, 2018. gada 4. oktobris

Pēc ilgiem gadiem atkal Herkuless

Pēc ilgiem gadiem skatos atkal televīzijas seriālu par Herkulesu un viņa piedzīvojumiem. 
Pirms rakstīt šo,pārlasīju savas iepriekšējo gadu atsauksmes par šo sešu sezonu garo seriālu (atsauksmes var atrast rubrikās Herkuless un filmas) un kopumā konstatēju, ka manas domas par šo seriālu nav īpaši mainījušās. Maz ko varu pateikt kritikas jomā.
Pirms ko izsaku, vēl piebildīšu, ka vilku no torentiem šo seriālu no jauna, jo gadu gaitā mainot kompjus, tas no mana desktopa bija kaut kur pa ceļam noklīdis. Šoreiz nenācās vilkt četras dienas, pietika ar vienu nakti. Jaudīgāks kompis un spēcīgāks rūteris kopā ar internetu.
Šoreiz bez pašām sezonām novilkās arī piecas pilotsērijas. Tās visas bija vairāk kā stundu garas, kamēr pamatsezunu sērijas - pa apmēram 40 minūtēm katra. 
Par seriālu kopumā runājot - uzreiz var just, ka tas ir mazbudžeta seriāls. Daudz kas uzņemts studijā, āra skatos jūtamas vienas un tās pašas vietas. Daudzi kadri filmās atkārtojas. Es nerunāju par ievadkadriem, kas papildinaāti ar pašas filmas nosaukumu un aktieru uzskaitījumu. Runa ir par pašām sērijām.
kaut kas īpatns notiek ar aktieru sastāvu. Seriāla gaitā trīs reizes nomainās aktrises, kas spēlē Herkulesa māti, tāpat trīs reizes nomainās aktrises, kas spēlē Nemezīdu. Toties daudzās citās otrā plāna lomās ir vieni un tie paši aktieri, tik ar dažādu grimu un aktierisko lomu.
Arī sērijas, kurās tiek uzrunāta tauta pilsētā vai ciemā - šīs tautas ir maz, pat pārāk maz priekš tās apdzīvotās vietas, kurā tā tiek uzrunāta.
Tomēr kā atpūtas gabals, kurā nav daudz jādomā līdzi, bet tikai jārelaksējas, šis seriāls ir pietiekami labs. Vērts novilkt gariem ziemas vakariem, kad gribas tikai atpūsties un nedomāt ne par ko citu.