Tādas dīvainas sajūtas kravājot "čemodānus" pārbraukšanai uz Ludzu kārtējo reizi.
Tos gadus atpakaļ kad no Ludzas atgriezāmies ar puiku Rīgā, kurā tad nu sakārtojām savu dzīvošanu, bija ilgas atgriezties Ludzā. Apstākļi iegriezās tā, ka tas atgriešanās punkts ievilkās uz gadiem. Pa šo laiku samierinājos, pieradu, ieradu atkal būt rīdziniece. Apguvu savu varžu dīķi Vecmīlgrāvī daudz pamatīgāk, nekā tajos laikos, kad strādāju šajā mikrorajonā. Pat citas vietas Rīgā izlodāju ar plānu lodāt pa Rīgu vēl un vēl.
Uz Ludzu pārkravājoties sajūta - es atgriežos mājās. Bet... Kaut kas ir mainījies manī. Zinu, ka tagad daudz un dikti mētāšos starp abām pilsētām, pa ceļam iemētāšos vēl Pļaviņās un mantotajā Vīnakalnā.
Pasaule manī un pasaule ap mani ir mainījušās. Uz Ludzu dodos ar jau savādāku bagāžu, nekā bija tā, ar kuru no Ludzas aizbraucu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru