Mēs taču tiešām esam dulli. Pa ledu pārgājām Ķīšezeram vienam stūrim pāri. Šoreiz ne visā platumā, tiešām vienam kaktam. Ledus normāls, pat sniedziņš gurkstēja zem kājām. Redzējām pa krietnu gabalu arī divas lapsas, kuras pa ledu klaiņoja. Viņas bija pārāk tālu, lai bildētu, bet pēc rūsganajiem kažokiem un figūras nekas cits, kā lapsas nu nevarēja būt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru