Tāda nedaudz skumīga noskaņa. Mana pasaule atkal mainās. Tādēļ, ka atkal pārkravājos. Jau esmu teikusi, ka uz Ludzu. Un nezinu, uz cik ilgu laiku tur. Visādi darāmā perspektīvie plāni, par kuru realizāciju pagaidām vēl nav skaidras sapratnes.
Par "Es esmu mājās" esmu runājusi vismaz divos rakursos. Laikam tēma ir jāizvāvuļo līdz galam, ja jau atrodas tas, ko gribētos tēmā pateikt.
Nav nozīmes tam, kādā valodā kāds sievai/vīram labrīt pasaka un kādā kopvalodā veikalniekam palūdz maizes klaipu. Nozīme ir tam, kuru nostūri uz planētas kurš sauc par savām mājām, savu pasauli. Valstu uz mūsu planētas ir daudz. Un katram ir sava, kurā atgriezties pēc kādas ilgākas prombūtnes. Tās ir mājas plašākā nozīmē par vienkārši kādu konkrēto jumtu virs galvas. Mājas, kurās cilvēki dzīvo pēc maniem/taviem/kaimiņu Ješkas likumiem un kuras nekādi nav vēlmes un gribas kādam citam atdot. Par spīti visādām problēmām, kuras uzrodas tad, kad tās vismazāk gaida.
Cilvēkus jau vispirms vieno nevis kaut kāda fanošana par grāmatu/filmu/mūzikas izpildītāju, bet gan vide, kuru sauc par savām mājām. Apziņa, ka svešie ir tikai viesi šajās mājās, nevis lietu kārtības noteicēji.
Nav valstu, kurās nebūtu kaut kādas kādā brīdī risināmas problēmas un problēmiņas. Ja tādu nav un nav pat "projektā" paredzamas - tāda valsts relatīvi ātri beigs pastāvēt, jo nebūs pamata attīstībai; sāksies degradācija. Jebkas beidzas mirklī, kad "Esmu sasniedzis visu, man neko vairs nevajag, esmu pati pilnība". Šī frāze iz beigu sākums, jo apcērt nākotni.
Lietas, vietas, notikumi, kas ar mums notiek, kas mums uzrodas? Kaut kā jau laiciņu, kā esmu sapratusi to, ka ar mums kaut kas notiek tad un tā, kā tam paredzēts notikt. Lielos vilcienos. Mēs ar savu rosīšanos varam tajā paredzamajā lietu kārtībā kādas korekcijas ieviest. Bet kaut kāds mums paredzētais notikums notiksies. Protams, brālim Liktenim vienmēr ir kāds rezerves variants situācijai, kad mums kaut kādā veidā ir izdevies apiet to, ko viņš mums paredzējis. Bet nekas dzīvē nenotiek tāpat vien, no "zila gaisa". Mums lemtā notikuma cēlonis vienmēr būs mūsos pašos. Ir būtisks ceļš līdz šim notikumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru