Šodien. Nu, jā. Svētki beigušies.
Tuntulējāmies ar domu, ka pusdienas laikā autobuss uz Ludzu, pēc, jau no turienes, vilciens uz Rīgu, uz mājām.
Tiesa, Tomam vēl fiksideja aizbrist caur sniegu līdz tuvējam, jau aizsalušam ezeriņam. Tad nu pabildēju. Ceru, tas sarkanais punkts vārdā Toms ir puslīdz redzams.
Tālāk jau Ludzā.
Bija sarunāts satikties ar puiku un viņa sievu, samainīties. Viņi uz Ludzu ar to paša laika vilcienu brauca, ar kuru mēs 30.datumā, mēs uz Ludzu - ar sakarīgu vilcienu tā, lai tiktu uz eksperešvilcienu uz Rīgu. Abos virzienos apmēram divas stundas ko "mētāties" pa Ludzu. Pie viena puikam atslēgas no mājas jāatdod. Vaļā uz stundām nepilnām trim jau atstāt nevar taču.
Kamēr gaidījām uz "bērniem", atradām pasēdēšanai kafejnīcu Kristīne. Mājīga, mīlīga, ar rozīnīti. Iesaku. Noskaņai. Kad būsiet Ludzā, to var atrast pa kreisi no pareizticīgo megabaznīcas ieejas.
Ja nu kas, caurbraucot Ogrei sapratu, ka noriskēšu tuvākajās dienās kādā vakarā līdz turienei aizbraukt. Apskatīti gada nogales svētkiem izdekorēto pilsētas centriņu. Cik pa logu - krāšņāk, nekā Rīgā. Vispār, tas, ko pagaidām esam redzējuši - krāšņāk, nekā Rīgā (Fui, Rīga!).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru