Tā nu es te klīstu pa Aizmigušo Māju pirmā janvāra rītā. Dēls ar vedeklu ir kaut kur Piebalgas pusē, kur šo gadu sagaidījuši, Toms gulēt ielīdis tik šorīt, kaut kur pēc astoņiem no rīta. Vēroju caur logu, kā sīļu pāris, zīlītes, zvirbuļi un vēl viens sīkputns ietur brokastis - saulespuķu sēklas -, kuras pirms laiciņa izbēru uz palodzes putnu cienastam. Viens putnelis tik ļoti steidzās pēc savas sēkliņas, ka neaprēķināja lidojuma trajektoriju un ietriecās lidojumā loga rūtī. 😀
Domāju par to, ka janvārī būs līdz galam "jāsapucē" tas sīkromāns, ko iesāku pērngad, un jāiesniedz redakcijā. Tad līdz galam jāpiečīkst Toms, lai varam tomērt uzrakstīt to kopromānu, kuru viņš teorētiski piekrita rakstīt, bet praksē "buksē" un "stiepj gumiju".
Tad vēl jāturpina apgūt Rīga. Ir ļoti daudzas vietas vēl pilsēta jāizstaigā, jāiemūšina mirkļi. Tik maz vēl izstaigāts. Pie viena vēl jāatjauno Ludzas izstaigāšana, ir plāniņš uz Ludzu atkal pārcelties. Nu fascinē mani šī pilsēta ar savu kolorītu.
Vēl ir Vīnakalns, kurā jāiegulda fiziskais, lai pēc, ar laiku, nāktu atpakaļ materiālais.
Un vēl daudz citu sīkumu....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru