trešdiena, 2026. gada 7. janvāris

Paredzēšana, zināms viedums situācijās

Par tādu lietu, kā viedie sapņi esmu rakstījusi jau iepriekš, laikam ka 2021.gadā. Tagad laikam drusku plašāk sanāks. Nezinu, kā aizies.

Reizēm pamostoties ir zināma neizpratne - tas, ko redzēju it kā sapnī, tiešām bija sapnis? Vai arī kāda notikuma atmiņa vai paredzējums? Vai arī tas notiek ar mani te un tagad? Reizēm atkal kaut kāds it kā situācijas paredzējums kā mirkļa garāmskrējens uzplaiksnī un aizskrien tālāk. Un, kad pienāk, varbūt pēc mēneša, varbūt pēc apmēram gada, tā situācija, ieslēdzas "Stop! Es jau zināju, ka tā būs!". Bez atbildes uz "Kā es to varēju zināt?".

Nezinu, no kādām zemapziņas dzīlēm tas viss uzrodas un kādās dzīlēs nozūd tālāk. Tā notiek un viss. Tas intriģē, aizrauj un kaitina vienlaicīgi.

Intriģē ar savu "Vai tiešām kas tāds notiks? Un cik lielā mērā jau it kā zināmais notikums norisināsies tā, kā esmu to iedomājusies garām skrienošas vīzijas iespaidā, cik lielā mērā tas tomēr būs koriģējies laikā un telpā visādu tā brīža apstākļu iespaidā. Aizrauj ar savu "Ha, piedzīvojums sākas un interesants ir ceļš uz piedzīvojuma galapunktu". Kaitina atkal ar to, ka "Reizēm nu ļoti nav interesanti zināt ko uz priekšu. Nu kāpēc vajadzīga šī galapunkta zināšana? Kur paliek nezināmais lielums?".

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru