Diena, vismaz man, iesakās agri. Kā vienmēr, piecos no rīta. Par spīti tam, ka vakar ar visādām sabiedriskošanām sanāca gulēt aiziet priekš manis katastrofiski vēlu - pēc 23-jiem vakarā (kā Toms izteicās ap septiņiem no rīta, viņš gulēt esot aizgājis ap diviem naktī... Mīkla priekš manis: kā viņš pamodās un jūtas izgulējies?).
Parosījos datorā savas lietas, aizgāju ap 7.30 Kristapu pamodināt, pat kafiju uzvārīt pēc viņa lūguma. Galarezultātā puika piecēlās ap deviņiem, sazvanījās ar kaimiņu par to, ka viņu aizved uz Ludzu, uz vilcienu 13,37. Tad sanāca kaut kāda burzma mums visiem pa māju - visi bija mēs, trīs cilvēki, un kaķis.
Kaut kur ap desmitiem (labi, drusku pēc) no pīpēšanas uz lieveņa ienāca Toms ar suni un "Kristap, jūsu pieklīdušais un aizklīdušais suns ir atgriezies!". Bet "ups" ar to suni. Kad puika neta ārēs paziņoja, ka viņiem suns pieklīdis, un man redzot bildes, kuras viņi atsūtīja - smaga aizdoma, ka viņam kaut kur rajonā jau ir saimnieks un mājas. Un tas zvērs mēģina iekārtoties pa divam mājām. Jo kaklasiksna ap kaklu un neizskatās novārdzis un pamests savam liktenim. Tas suņuks jautri sasveicinājās un izteikti prasījās laukā. Sanāca, ka man uzlika to pienākumu ar viņu izstaigāties. Un tā skrējiena laikā sapratu, ka mani zābaki izteikti pēc šmuckastes ilgojas, jo mūžs praktiski beidzies un jānovelk līdz mājām, kur man vēl vieni citi zābaki ir. Nav jau maija mēnesis, kad var noriskēt basām kājām mājās braukt tik šaurā bezizejā.
Tomēr, atvedu suni atpakaļ un aizgāju uz veikalu, par cik zābaki kājās. Tabaka izbeigusies un ne ātrāk par 2.datumu uz mājām tiksim, rīt no rīta veikals noteikti būs ciet. Un, par spīti tam, ka man mājās mēģināja iestāstīt, ka veikalā tabaka neesot, tikai cigaretes, un man laikam ir īpašs talants, veikalnieces tabakas izstrādājumu atlikumā atradu to tabaku un nopirku priekšpēdējo paciņu.
Kad tiku mājās, un bija jau ap 11-iem noteikti, Kristaps savācās, apģērbās un saitē to iespringušo suni veda laukā striķītī ar domu - ja nu suncikam saimnieks atrodas. Toms pa to laiku tapa deleģēts ar sniega lāpstu veikt celiņu tīrīšanas procesu.
Kad viss puslīdz noskaidrojās ar suni - tiešām nekļūdījos, bija pasprucis no vienām mājām. Saimnieks priecīgs - klaidonis mājās pārvests. Īsti neatceros, kā puika ar suņa saimnieku sarunāja tā zvēra uzturēšanas kārtību, bet jautrība iestājās, kad puika sāka vākt ceļasomas braucienam uz Rīgu, lai dotos kur tālāk svinēt kopā ar sievu. Īpaši adekvāts bija viņa jautājums "Mamma, kur ir mana žakete". Kā tad, viņa mājā, kurā esmu ciemiņš, un viņš ar sievu te saimnieki un paši labāk zina, kur kas stāv. Bet nu atrisinājās jautājums, puika aizgāja līdz kaimiņam un, ja jau atpakaļ nav nācis, laikam ka jau ceļā uz Rīgu.
Bildes no vakara iesākuma:
Tālāk jau sekoja romantika divatā laikam. Tā romantika iesākās ar to, ka bez Kristapa vadošā norādījuma nespējam tikt galā ar gāzes plīti. Nācās gaidīt, lai laika ziņā puika kārtīgi apsēžas vilciena vagonā un nopērk biļeti.
Tad vienā mirklī nelielajā mājā pazaudēju Tomu. Uzpīpēju, ienesu malku un apdomājoties satinu vēl kādas cigaretes vēlākam laikam. Toms atradās. Bija uzkāpis majas otrajā stāvā pavazāties.
Toties tagad manas apdomāšanas rezultātā jauki sprakšķ kamīns.
Ar sms mobilajā telefonā ar Kristapu vilcienā Toms pie trešā piegājiena to gāzes balonu dabūja vaļa un viss aizgāja.
Top ēdiens, kura recepti priekšā pateica Gemini programma. Puikam tāda datorā ir un maksājot 20 eirikus mēnesī. Redzēs, kas sanāks no tā ēdiena.
Vispirms tika sagatavots šis - kartupeļu un jēlas gaļas kārtojums.
Tad tika veiktas šamaņdarbības ar gāzes plīts cepeškrāsni, kurā tas kārtojums tapa ielikts un uz mirkli atstāts. Pēc laiciņa tas brīnums tapa pārliets ar jogurta marinādes atlikumu un vēl uz kādu laiciņu atstāts cepeškrāsnī.
Galarezultāts bija garšīgs, kuru vainagoja pudele šampanieša uz diviem.
Tāds bija mans Vecgada vakars. Un jums kā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru